Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Igaunija un Zviedrija ievieš karšu maksājumu sistēmas bezsaistes režīmā gadījumam, ja interneta pieslēgums tiek zaudēts, tostarp sabotāžas dēļ, trešdien, 7.maijā, aģentūrai “Reuters” paziņoja Somijas Bankas valdes loceklis Tuomass Valimaki (Tuomas Valimaki).
Šis plāns tiek īstenots pēc tam, kad Baltijas jūras reģionā pēdējā laikā ir notikuši vairāki neizskaidrojami zemūdens kabeļu bojājumi, Rietumu izlūkdienestiem apsūdzot Krieviju dažādos sabotāžas aktos, ko Kremlis noraida.
Somijas Bankas pārstāvis Valimaki aģentūrai “Reuters” sacīja, ka bezsaistes karšu maksājumu sistēmas ir nepieciešamas, jo ir pieaudzis būtisku traucējumu risks.
“Pasaulē ir mainījusies ģeopolitiskā situācija,” viņš sacīja. “Eiropā notiek karš, un ap šo karu notiek dažāda veida hibrīdietekme un apdraudējums, kas var būt saistīts ar sakaru traucējumiem vai pārtraukšanu,” viņš piebilda, norādot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Viņš norādīja, ka maksājumi ir potenciāls mērķis, jo tiem ir izšķiroša nozīme ikdienas dzīvē.
Centrālās bankas dati liecina, ka Somijā tikai 10% iedzīvotāju izmanto skaidru naudu kā primāro maksājumu veidu, tāpēc šī valsts ir ļoti atkarīga no karšu maksājumiem.
Valimaki paskaidroja, ka karšu maksājumi ir atkarīgi no datu pārraides savienojumiem, tāpēc valstis ir neaizsargātas, ja savienojums tiek pārtraukts. “Somijai jābūt gatavai traucējumiem,” viņš sacīja, piebilstot, ka arī Norvēģija, Zviedrija, Dānija un Igaunija ievieš bezsaistes karšu maksājumus un, iespējams, pievienosies arī citas valstis.
Valimaki sacīja, ka plāni vēl tiek izstrādāti, taču bezsaistes maksājumi varētu notikt, izmantojot iekārtas, kas droši saglabā maksājumu datus un nosūta tos vēlāk, kad internets atkal būs pieejams.
Zviedrijas centrālā banka aģentūrai “Reuters” paziņoja, ka tā cer līdz 2026.gada 1.jūlijam izveidot sistēmu, kas ļautu zviedriem veikt bezsaistes karšu maksājumus, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces, ja traucējumi ilgtu līdz septiņām dienām.
Norvēģijas un Dānijas centrālās bankas paziņoja, ka tās jau ir uzsākušas bezsaistes elektroniskos maksājumu sistēmas, kuras turpina attīstīt. Igaunijas centrālā banka uzreiz neatbildēja uz lūgumu sniegt komentārus.
Pagājušajā gadā “Nordea”, Ziemeļvalstu reģiona lielāko banku, skāra liels kiberuzbrukums, kas ilga vairākas nedēļas un dažkārt liedza klientiem izmantot savus tiešsaistes kontus.
Visai Eiropai būtu jāsamazina atkarība no karšu maksājumiem, kas pašlaik lielā mērā ir atkarīgi no ASV uzņēmumiem “Visa” un “Mastercard”, sacīja Valimaki.
“Mēs nevaram izslēgt, ka kādu nakti kāds platformā “Truth Social” izdomās izmantot maksājumus kā ietekmes taktiku,” viņš sacīja. “Truth Social” ir sociālais tīkls, kur ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) publicē savus domu graudus.
Lai piedāvātu alternatīvu, Somija pēc dažiem gadiem ieviesīs valsts sistēmu tūlītējiem maksājumiem, savukārt nākamgad patērētājiem būs iespējams veikt bezsaistes maksājumus, sacīja Valimaki.
“Mums var šķist, ka mums ir izvēles iespējas, piemēram, norēķinoties ar debetkarti vai kredītkarti, vai “Apple Pay”, taču visas šīs iespējas darbojas, izmantojot “Visa” un “Mastercard” infrastruktūru,” viņš sacīja, aicinot uz maksājumu dažādošanu.
Atsevišķā runā Helsinkos NATO Aizsardzības plānošanas nodaļas vadītājs Kristians Marks Lilflanders (Christian-Marc Lilflander) sacīja, ka finanšu ministriem būtu vairāk jāiesaistās diskusijās par drošību, lai labāk sagatavotos draudiem finanšu pakalpojumu jomā.
Eiropas Centrālā banka plāno ieviest digitālo eiro tūlītējiem maksājumiem, taču tā ieviešana varētu prasīt vairākus gadus, sacīja Valimaki.
Vēl vienā finansiālās drošības aizsardzības pasākumā Somija arī attīsta valsts rezerves bankas kontu sistēmu, kas ļaus piekļūt uzkrājumiem pat tad, ja banka nespēj darboties.
Lasiet arī: EK ierosina līdz 2027.gada beigām pilnībā apturēt Krievijas gāzes importu
