Eiropas Komisija (EK) otrdien, 6.maijā, paziņoja, ka nākamajā mēnesī ierosinās pasākumus, lai līdz 2027.gada beigām pakāpeniski pārtrauktu Krievijas gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes importu Eiropas Savienībā (ES), ziņo “Reuters”.
ES apsolīja izbeigt gadu desmitiem ilgās attiecības enerģētikas jomā ar bijušo lielāko gāzes piegādātāju Krieviju pēc Maskavas veiktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
ES plāno samazināt Krievijas enerģijas apjomu, aizliedzot jaunus Krievijas gāzes un sašķidrinātās dabasgāzes darījumus un līdz 2025.gada beigām pārtraucot tūlītēju līgumu slēgšanu, bet līdz 2027.gadam – ilgtermiņa līgumu slēgšanu.
Saskaņā ar plānu, Slovākijai un Ungārijai, kas saņem Krievijas gāzes piegādes, ir jāizstrādā plāni, lai līdz 2027.gadam pārtrauktu to izmantot.
ES norādīja, ka jauni gāzes projekti no tādām valstīm kā ASV un Katara, kas sāksies 2026.gadā, palīdzēs aizstāt Krievijas gāzi, būtiski nepalielinot cenas. ES arī plāno vairāk izmantot atjaunojamos energoresursus.
“Kopš 2022.gada februāra mēs faktiski esam iztērējuši vairāk naudas, pērkot fosilo kurināmo no Krievijas, nekā piešķīruši palīdzību Ukrainai,” sacīja ES enerģētikas komisārs Dans Jorgensens (Dan Jorgensen). “Protams, tas tā nepaliks.”
ASV mudina Krieviju noslēgt miera līgumu ar Ukrainu, kas, ja tiks panākts, var atkal pavērt durvis Krievijas enerģijai. Taču, lai gan dažu ES rūpniecības nozaru vadītāji ir pauduši atbalstu, ka Krievijas gāzes atgriežas, Jorgensens sacīja, ka pat miera līguma noslēgšanas gadījumā nebūtu prātīgi atkal paļauties uz Krievijas importu.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka atteikšanās no Krievijas enerģētikas ir pretrunā pašas ES interesēm.
“Viņi samazina konkurences vidi, izvēloties dārgākus produktus no ASV un citām valstīm. Var tikai cerēt, ka nākamā Eiropas politiķu paaudze izvērtēs situāciju daudz apdomīgāk,” sacīja Peskovs.
Aptuveni 19% Eiropas gāzes joprojām nāk no Krievijas, pa “TurkStream” cauruļvadu un AR sašķidrinātās dabasgāzes sūtījumiem. Salīdzinājumam – līdz 2022.gadam šis rādītājs bija aptuveni 45%.
Pagājušajā gadā ES importēja 32 miljardus kubikmetru Krievijas cauruļvadu gāzes un 20 miljardus kubikmetru sašķidrinātās dabasgāzes. Kopumā divas trešdaļas no visiem importiem tika iepirktas, izmantojot ilgtermiņa līgumus, bet pārējais – bezlīguma tūlītējos iepirkumUs.
Brisele ir paudusi gatavību iepirkt vairāk ASV sašķidrinātās dabasgāzes, lai aizstātu Krievijas apjomu, ko prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) ir pieprasījis no ES, lai mazinātu tās tirdzniecības pārpalikumu ar ASV.
Jauni ES tiesību aktu priekšlikumi ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES valstu vairākumam.
ES ir noteikusi sankcijas Krievijas akmeņogļu un lielākās daļas naftas importam, bet ne gāzes importam, jo pret to iebilst Slovākija un Ungārija, un apgalvo, ka pāreja uz alternatīvām piegādēm paaugstinātu enerģijas cenas.
Komisija neprecizēja, kādas juridiskās iespējas tā izmantos, lai aizliegtu Krievijas gāzes piegādes. Jorgensens sacīja, ka šie priekšlikumi būtu uzskatāmi par “force majeure” – neparedzētu notikumu, kas var atbrīvot uzņēmumus no līguma izpildes.
Tomēr juristi ir norādījuši, ka to izmantot varētu izrādīties sarežģīti, jo gāzes pircējiem var draudēt soda naudas vai juridiski strīdi. Daudziem Eiropas uzņēmumiem ar “Gazprom” ir noslēgti “take-or-pay” (ņem vai maksā) līgumi, kas nozīmē, ka tiem ir jāmaksā par lielāko daļu gāzes pat tad, ja tie nevēlas saņemt piegādi.
Tūlītēju komentāru no uzņēmumiem, kuriem šobrīd ir ilgtermiņa līgumi par Krievijas gāzes piegādi, nebija.
ES arī plāno ierosināt nodokli Krievijas bagātinātā urāna importam.
Lasiet arī: Vairākas valstis, tostarp Latvija, aicina uz budžeta elastību aizsardzības stiprināšanai
