Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tiek spriests par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam progresa ziņojumu, opozīcijas deputāti no “Apvienotā saraksta” ceturtdien veltīja kritiku valdības koalīcijai, apgalvojot, ka tā “rūpējas par savējiem”, bet novārtā atstāj skolotājus, robežsargu un policistus.
Opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS) savā uzrunā kritizēja valsts pārvaldi, norādot, ka reformas ir bezvērtīgas, ja finanšu ministrs vai valsts sekretāre tām neiedala naudu. Viņš uzskata, ka daudzas apņemšanās, tostarp Nacionālais attīstības plāns, tiek ignorētas, jo tās netiek iekļautas budžeta likumā.
Kulbergs Finanšu ministriju un premjeri Eviku Siliņu (JV) vainoja finanšu diktatūras īstenošanā, jo ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) var censties, taču finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) neko reālu nedara.
Kulbergs arī kritizēja vadošās partijas un ierēdniecības sistēmu, kas viena otru piesedzot un nodrošinot amatus par lojalitāti.
Opozicionās pieminēja solīto pedagogu algu pielikumu, kam naudas neesot, kā iepriekš paziņots, kamēr Finanšu ministrijas valsts sekretārei Baibai Bānei ticis papildu amats Rīgas brīvostas padomē ar 40 000 eiro atalgojumu. Viņš secināja, ka nauda ir pieejama “savējiem”, kas “uztur režīmu”, bet ne skolotājiem, policistiem vai robežsargiem.
Politiķis Finanšu ministriju nosauca par absolūtu noteicēju valsts politikā, tostarp ekonomikā, satiksmē un enerģētikā, kamēr Saeimas deputāta loma esot nonivelēta līdz “cirka lāča” līmenim.
Viņš kritizēja budžeta apstiprināšanas procesu kā farsu, kurā deputātiem jāpieņem ierēdņu sagatavoti cipari bez skaidrojumiem, turklāt steidzamības kārtā.
Savukārt opozīcijas deputāts Edvards Smiltēns (AS) uzrunā kritizēja Valsts kancelejas birokrātijas mazināšanas grupas darbu, norādot, ka no 300 priekšlikumiem atlasīts 21, bet kritēriji nav skaidri pat dalībniekiem.
Viņš uzsvēra, ka Ārvalstu investoru padome atsakās piedalīties, un pilsoniskā sabiedrība iebilst pret priekšlikumu kvalitāti, brīdinot, ka bez metodikas un caurspīdīguma sistēmiskas pārmaiņas nav iespējamas.
Smiltēns atzina, ka aizsardzības nozares mērķis dubultot apgrozījumu ir labs, taču trūkst analīzes par ekonomisko atdevi un kompetentiem padomniekiem. Viņš šaubījās, vai Aizsardzības ministrijas izvēlētie padomnieki, tostarp “bijusī aktīviste” un “briļļu uzņēmējs”, spēj nodrošināt vajadzīgo ekspertīzi, vai arī tas kalpo partijas lojalitātes stiprināšanai.
Viņš arī norādīja, ka reģionālās attīstības plāni ir nepietiekami izstrādāti, trūkst konkrētu pasākumu un finansējuma, aprobežojoties ar ierobežotām mājokļu un energoefektivitātes programmām.
Visbeidzot, Smiltēns pauda nožēlu, ka premjere izvairījās no debatēm, neatklājot ekonomisko vīziju, kas ir būtiska valsts drošībai un noturībai.
Jau ziņots, ka Saeimas ārkārtas sēdē tiek skatīts Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.gada progresa ziņojums, kura izstrāde izriet no jaunā Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma ekonomikas pārvaldības jomā. Progresa ziņojums būtībā aizstāj iepriekš ikgadēji gatavoto Stabilitātes programmu un Nacionālo reformu programmu.