Atzīstot Ukrainas okupāciju, tiktu veicināta Krievijas turpmāka agresija Eiropā, aģentūrai LETA pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.
Lietuvas parlaments maija sākumā pieņēma rezolūciju, kas paredz nekad neatzīt okupētās Ukrainas teritorijas par Krievijas daļu. Seima rezolūciju atbalstīja 118 deputāti, neviens nebija pret un neatturējās. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.
ĀM preses sekretāre atzīmēja, ka Latvija konsekventi īsteno Krievijas pretlikumīgi okupēto un anektēto Ukrainas teritorijas neatzīšanas politiku.
Viņa klāstīja, ka Latvija pati pieredzējusi pretlikumīgu Padomju Savienības okupāciju gandrīz 50 gadu garumā un ir vienmēr bijusi pateicīga sabiedrotajiem un partneriem, kuri sekoja ASV valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Samnera Velsa 1940.gada 23.jūlija deklarācijas principiem un neatzina Baltijas valstu okupāciju.
“Šis atbalsts palīdzēja Latvijai 1990.gada 4.maijā pieņemt deklarāciju par neatkarības atjaunošanu un 1991.gada 21.augusta konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, tādējādi arī “de facto” atgūstot neatkarību,” akcentēja Eglīte.
ĀM preses sekretāre uzsvēra, ka Krievijas okupācijas Ukrainā atzīšana būtu pretrunā ar ANO Statūtu principiem un starptautiskajās tiesībās balstīto starptautisko kārtību.
Tāpat tas negatīvi ietekmētu ģeopolitisko situāciju arī citur pasaulē.
Kā vēstīts, Lietuvas parlamenta rezolūcija norādīts, ka Ukraina ir suverēna un neatkarīga Eiropas valsts, kurai ir tiesības pašai sevi aizstāvēt un pašai pieņemt lēmumus par iekšpolitiku, ārpolitiku un drošības politiku. Rezolūcijā uzsvērts, ka Ukrainas robežas ir tās, ko starptautiskā sabiedrība atzina 1991.gadā.
Rezolūcijā Seims mudina arī citu valstu parlamentus visā pasaulē pieņemt līdzīgus paziņojumus, kā arī aicina valstu valdības rīkoties, lai Krievijas jau sagrābtās teritorijas un tās, kuras Maskava vēl cenšas iegūt, nekādā veidā netiktu atzītas.
Lietuvas parlaments paziņoja, ka tas joprojām ir “stingri apņēmies atbalstīt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību tās starptautiski atzītajās robežās un ir gatavs sniegt ieguldījumu visos starptautiskajos diplomātiskajos centienos, lai palīdzētu Ukrainai pēc iespējas ātrāk atjaunot tās suverenitāti un teritoriālo nedalāmību”.
Krievijas spēki 2014.gada 26.februārī okupēja Ukrainas Krimas pussalu un iebruka Ukrainas austrumos. Krievija uzsāka pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu 2022.gada 24.februārī.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!