Bijusī ASV vēstniece Ukrainā Bridžeta Brinka svētdien pirmo reizi publiski atklājusi, kāpēc pagājušajā mēnesī pameta amatu. Viņa izteicās dienu pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņš pirmdien, 19.maijā, zvanīs gan Putinam, gan Zelenskim, lai panāktu vienošanos par “asinsizliešanas” izbeigšanu Ukrainā, ziņo “Politico”.
“Es atkāpos no amata Ukrainā un arī no ārlietu dienesta, jo kopš administrācijas darbības sākuma tika īstenota politika, kas paredzēja izdarīt spiedienu uz cietēju Ukrainu, nevis uz agresoru – Krieviju,” Brinka sacīja raidījumā “Face the Nation”.
“Es pilnībā piekrītu, ka karš ir jāizbeidz, taču uzskatu, ka miers par jebkuru cenu vispār nav miers. Tā ir piekāpšanās, un, kā mēs zinām no vēstures, piekāpšanās noved tikai pie vēl lielāka kara.”
Pēc tam, kad 2022.gada maijā neilgi pēc tam, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu viņu apstiprināja Senāts, Brinka Ukrainā pavadīja trīs gadus.
Pagājušajā piektdienā publicētajā rakstā “Detroit Free Press” viņa rakstīja, ka viņa nevarējusi godprātīgi ievērot diplomātiskos norādījumus, kas nākuši no jaunās Trampa administrācijas.
Tramps ir izvirzījis kara izbeigšanu Ukrainā par vienu no galvenajām savas ārpolitikas mērķiem. Taču pirmajos mēnešos, kopš viņš strādā Baltajā namā, viņš bieži vien vērsās pret Kijivu, nevis pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
“Tam ir jābūt mieram, kas veicina mūsu pašu intereses, un tās ir patiešām vienkāršas,” svētdien sacīja Brinka. “Proti, kā saglabāt Ukrainu brīvu, kā atturēt Krieviju un kā dot pareizo signālu Ķīnai.”
Pirmā zīme Brinkai bijusi Trampa kaujinieciskā preses konference Ovālajā kabinetā ar viceprezidentu Dž. Dī. Vensu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Brinkas publiskais paziņojums nāk brīdī, kad Trampam pirmdien ir plānota telefonsaruna ar Putinu.
Prezidents ir kļuvis arvien neapmierinātāks ar Maskavu, jo viņš uzstāj uz 30 dienu beznosacījumu pamieru, bet Kremlis to negrib pieņemt. Tramps aprīlī atzina, ka Putins, iespējams, nevēlas apturēt karu Ukrainā.
Tikmēr vismaz daži republikāņi Kongresā vēlas Krievijai noteikt jaunas sankcijas.
“Mēs esam pieredzējuši postījumus, kas notiek, ja mēs piekāpjamies agresoriem, un mums to vairs nevajadzētu pieļaut,” sacīja Brinka. “Tāpēc mans stingrais padoms attiecībā uz to, kā rīkoties ar Putinu un Krieviju, ir nepieļaut nevienu tikšanos vai piekāpšanos, vai leģitimitāti, kamēr Putins nepiekritīs beznosacījumu pamieram, kas būtu pārbaudāms un virzītos uz taisnīgu un ilgstošu mieru.”
Maskava uz Ukrainu svētdien, divas dienas pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins Turcijā atteicās arī no paša iniciētām pamiera sarunām ar Ukrainas līderi Volodimiru Zelenski, raidīja 273 dronus, kas bija lielākais uzbrukums kopš Kremļa uzsāktā iebrukuma.
Kijivas reģionā gāja bojā kāda sieviete, bet uzbrukums tika vērsts arī pret austrumu Dņepropetrovskas un Doneckas reģionu, pavēstīja amatpersonas.
Vēlāk svētdien Zelenskis Romā tikās ar ASV viceprezidentu Vensu un ASV valsts sekretāru Marko Rubio, kur Ukrainas līderis atkārtoti aicināja izdarīt lielāku spiedienu uz Maskavu, lai tā pārtrauktu iebrukumu.
Lasiet arī: Krievija sarunās Ukrainai izvirzījusi nepieņemamas prasības
Lasiet arī: Tramps: Ukrainas karā “nekas” netiks panāks, kamēr es netikšos ar Putinu
