BNN padoms | Lietus līst, un gliemeži rosās. Spānijas kailgliemeži ieņem Latvijas dārzus – kā pasargāt savu ražu?

Latvijas vasara šogad lutina ne tikai ar ziedošiem dārziem, bet arī ar biežu nokrišņu devu – un šis mitrums, kā liecina dārzkopju pieredze un komentāri sociālajos tīklos, nāk ar kādu nevēlamu “bonusu”: Spānijas kailgliemežiem, kas arvien uzstājīgāk piesaka savas tiesības uz dobes saturu.

Vairākās dārzkopības grupās Facebook jau redzami simtiem attēlu ar izpostītiem salātiem, nograuztiem ziediem un dārza dobēm, kur vietu ieņēmuši brūni, gļotaini un ārkārtīgi izturīgi iebrucēji. Vairāki dārza mīļotāji atzīst – cīņa ar šiem gliemežiem kļūst par ikvakara rituālu.

BNN, ņemot vērā šo plašo interesi un daudzu iedzīvotāju neziņu par to, kā ar šo problēmu tikt galā, apkopojis svarīgāko par Spānijas kailgliemežiem Latvijā un to ierobežošanas iespējām.

Kas īsti ir Spānijas kailgliemezis?

Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris) ir svešzemju izcelsmes gliemezis, kas visdrīzāk Latvijā nonācis līdzīgi kā daudzviet Eiropā – ar stādiem, augsni vai transportu. Sākotnēji fiksēts galvenokārt dārzkopības teritorijās, tas tagad kļūst par plaši izplatītu invazīvo sugu, kuras ietekme uz dārziem un vietējo bioloģisko daudzveidību ir būtiska.

Šī suga ir īpaši agresīva – tai nav daudz dabisko ienaidnieku, tā pielāgojas mitram klimatam un spēj izdzīvot arī vēsākā laikā, kamēr citi gliemeži jau pārtraukuši aktivitāti. Turklāt šie gliemeži ir hermafrodīti – katrs indivīds spēj dēt olas, turklāt līdz pat 400 vienībām sezonā, kas veicina to strauju izplatību.

Kāpēc 2025. gada vasarā tie atkal ir tik aktīvi?

Lietains un mēreni silts laiks, kāds Latvijā valda kopš jūnija beigām, ir ideāli piemērots šo gliemežu aktivitātei. Pēc Latvijas dārzkopju novērojumiem un entomologu viedokļiem, augsts gaisa mitrums kombinācijā ar biezāku augu segu rada tiem drošu vidi slēptuvēm, pārvietošanās ceļiem un vairošanās vietām.

Turklāt, kā uzsver biologi, viļņveidīga lietus un siltuma maiņa var pat veicināt gliemežu masveida parādīšanos – vienkārši sakot, tie “iznāk” pēc katras lietusgāzes un, ja netiek kontrolēti, pāris nedēļu laikā var kolonizēt dārzu.

Ko šie gliemeži ēd – un cik postoši tie patiesībā ir?

Lai arī gliemeži tradicionāli asociējas ar salātiem un ziediem, Spānijas kailgliemezis ir mazprasīgs ēdājs, kas nešķiro starp puķēm, garšaugiem, dārzeņiem un pat jau nobriedušiem augļiem.

Populārākie “upuri” dārzā:

  • salāti, spināti, pētersīļi, dilles, pupiņas,

  • gurķi, kabači, ķirbji, tomāti,

  • hostas, dālijas, flokši, samtenes,

  • zemenes, avenes, jauno koku lapas,

  • pat kartupeļu laksti un kāpostu galvas.

Turklāt tie bojā ne tikai ražu – gliemežu izdalītā gļota var inficēt augsni un izraisīt pelējumu vai baktēriju bojājumus, kas kaitē arī nākamās sezonas stādījumiem.

Kāpēc ar tiem jācīnās savlaicīgi?

Diemžēl šī nav “vienas dienas” problēma. Ja gliemežus ignorē, tie ļoti ātri savairojas, īpaši nelielos, mitros un dabiski aizsargātos dārzos. Daudzos gadījumos dārzkopji pamana postījumus tikai tad, kad bojājumi jau ir acīmredzami – un pārāk vēlu. Taču pat daži savlaicīgi soļi var apturēt gliemežu invāziju, pirms tā kļūst nekontrolējama.

Praktiski un pārbaudīti ieteikumi

🔸 1. Savākšana un iznīcināšana

Vienkāršākais veids ir gliemežu savākšana, īpaši vēlā vakarā vai agri no rīta pēc lietus. Tos var ievākt ar cimdiem vai karoti un iznīcināt (ieteicams – nevis vienkārši izmest, bet apliet ar sālsūdeni, lai tie neatgriežas).

🔸 2. Dārza tīrība

Novāciet potenciālos slēpņus – dēļus, kartonu, mitru mulču, kritušas lapas. Gliemeži slēpjas zem objektiem, kur uzturas vēsums un mitrums. Jo mazāk “gliemežu viesnīcu” dārzā, jo mazāk invāzijas iespēju.

🔸 3. Aizsargbarjeras

Ap stādiem var veidot mehāniskas vai dabiskas barjeras:

  • olas čaumalas, pelni, kafijas biezumi, cietas skaidas;

  • vara lentas vai stiepļu loki (tie rada elektroķīmisku reakciju, gliemežiem nepatīk pieskarties varam);

  • egļu skujas vai kaļķis, kas sausina un nepatīk gļotādai.

🔸 4. Slazdi un dabiskie pievilinātāji

Populārs veids ir alus slazdi – glāzes ar alu ierok līdz malām. Gliemeži pievilināti ar smaržu iekrīt un noslīkst.
Arī auzu pārslas vai manna, uzbērtas uz zemes, var piesaistīt un sausināt šo radību.

🔸 5. Bioloģiskie līdzekļi

Specializētos dārzkopības veikalos nopērkamas nemeatodes – mikroorganismi, kas inficē un iznīcina kailgliemežus. Šie preparāti jāizkliedē ar ūdeni, ievērojot norādījumus, un tie ir vides draudzīgs risinājums, kas neapdraud dzīvniekus vai bērnus.

🔸 6. Augu izvēle

Lai mazinātu risku, apsveriet gliemežiem nepatīkamu augu izvēli dobes malās – piemēram, lavandu, salviju, rozmarīnu, pelargonijas, piparmētras. Tie palīdz veidot dabisku aizsardzību.

Latvijas dārzos tiek ieguldīta ne tikai fiziska enerģija, bet arī sirds. Katrs sētais stāds, katra stādiņa laistīšana un ravēšana ir daļa no dzīvesveida, kas sniedz mieru, gandarījumu un ražu, ko baudām ģimenes lokā. Tādēļ ir pašsaprotami vēlēties aizsargāt šo vidi no kaitējuma, ko rada invazīvi kaitēkļi, un cīņa ar gliemežiem nav tikai tehnisks uzdevums – tā ir rūpe par savu darbu un vidi.

Spānijas kailgliemezis nav tikai “dārza neērtība” – tas ir reāls apdraudējums bioloģiskajai daudzveidībai un saimnieciskajai darbībai. Tas vairojas ātri, pielāgojas labi un izposta dārza stādījumus dažu dienu laikā.

Tomēr savlaicīga rīcība – savākšana, barjeras, bioloģiski risinājumi un tīrība – ļauj ierobežot to izplatību un pasargāt ieguldīto darbu.

Latvijas dārznieki jau dalās pieredzē, un BNN turpina sekot tēmai, lai kopā ar sabiedrību atrastu efektīvākos veidus, kā aizsargāt mūsu dārzus.

Lasiet arī: Spānijas kailgliemeži apdraud Latvijas dārzus. Ko iesaka zemkopības ministrs?

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas