Latvijas iekšzemes kopprodukts šī gada trešajā ceturksnī samazinājās par 0,6%, un saimnieciskās aktivitātes bremzēšanās turpināsies arī ceturtajā ceturksnī, prognozē AS SEB banka ekonomists Dainis Gašpuitis.
Tas pazeminās šā gada vidējo izaugsmi līdz 1,5%. Trešajā ceturksnī joprojām parādās iepriekšējo ierobežojumu efekts, kā dēļ būtisku kāpumu uzrāda tūrisma, izklaides un atpūtas sektors, kā arī komercpakalpojumi. SEB ekspertam ir patīkami redzēt sparīgo informācijas un komunikācijas pakalpojuma nozares izaugsmi (+14,2%). Tās attīstība balstās eksportā un tuvākajā laikā varētu būt viena no ekonomikas vilcējām. Turklāt arī ilgākā termiņā IKT bizness saglabā nozīmīgu potenciālu, un tādēļ gan valstij, gan pašvaldībai, īpaši Rīgas domei, ir jāveicina apstākļi tā attīstībai.
Gaišpuiti nepatīkami pārsteidz būvniecības vājums (–13,6%), tam izceļoties uz tuvāko kaimiņu fona.
Visticamāk, ka tuvākajos mēnešos nozares negatīvā ietekme saglabāsies. Stabilizējoties izmaksām, būvniecībai, īpaši ar ES fondu palīdzību, nākamgad vajadzētu sākt aktivizēties. Ekonomista ieskatā tas ir viens no svarīgākajiem jaunās valdības uzdevumiem – noturēt nozari no grimšanas dziļākos mīnusos.
Tirdzniecības sarukumu par 10,3% ietekmē kritums vairumtirdzniecībā, kur, šķiet, negatīvās tendences vēl mājos krietnu laiku. Tāpat būtiski negatīvo pienesumu veido pārējā rūpniecība (–8,5%), ko galvenokārt nosaka elektroenerģijas ražošanas samazināšanās. Šo triju nozaru kritums ir ievilcis ekonomisko aktivitāti mīnusos nedaudz ātrāk, kā tika gaidīts.
Būtiskākais risks saistībā ar 2023.gadu: vai Eiropā izvairīsies no enerģētiskās krīzes?Tāpat – cik dziļš aktivitātes kritums izvērsīsies gada sākumā un cik spēcīga atgūšanās sekos gada otrajā pusē? Šobrīd prognozes seko noskaņojumam un, saka Gaišpuitis, mēs redzam, ka ar katru jaunu prognožu ciklu tās tiek pārkoriģētas uz leju. Riski ir vērsti lejup, taču iezīmējas arī pozitīvi aspekti. Tie ir: samērā noturīgs patēriņš, stabils darba tirgus un tendences enerģijas cenās (tai skaitā – ziemu prognozē siltu). Arī vājie signāli par inflācijas spara mazināšanos eirozonā un Latvijā sniedz ekspertam nelielu optimisma devu.
Ja ziema izrādīsies silta, tas ierobežos augsto cenu ietekmi uz pirktspēju. Situāciju pilnvērtīgāk novērtēsim pavasarī, saka ekonomists. Rēķinu maksāšanas disciplīna vājināsies un ietekmēs daudzus uzņēmumus. Tāpēc uzņēmējiem samērīgi jālūkojas cenu celšanas virzienā un šiem riskiem savlaicīgi jāgatavojas. Noturīgs patēriņš sniegs arī papildus atbalstu uzņēmumiem turpināt investīcijas.
Ja ekonomika izvairīsies no jaunu enerģijas šoku trieciena, inflācija apliecinās samazināšanās pazīmes un enerģijas cenās nebūs negatīvu pavērsienu, skats pēc dažiem mēnešiem būs daudz cerīgāks. «Mūsu IKP prognozes Baltijai paredz minimālu izaugsmi. Lietuvai prognoze ir 0,1%, Igaunijai 0,3%, bet Latvijai gaidāma 1,1% izaugsme,» uz šādas optimistiskas nots savu Latvijas saimnieciskā stāvokļa izvērtējumu noslēdz SEB ekonomists Dainis Gašpuitis.
Lasiet arī: Trešajā ceturksnī IKP samazinājies par 0,6%
