Eksperti veido plānu sausieņu mežu mežu uzturēšanai Igaunijā, un kā viena no iespējām tiek apskatīta kontrolēta dedzināšana, raksta Igaunijas medijs “ERR News”.
Pērn Igaunijas “Natura 2000” biotopos uzskaitīti vairāk nekā 112 tūkstoši hektāru sausieņu meža. Tie ir meži, kuriem ir minimāla antropogēnā slodze, un Igaunijā tās pamatā ir apaugušas kāpas, veci dabiskie meži un egļu meži ar bagātīgu zemsedzi.
Igaunijas Vides dienests un Tartu Universitātes un Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes kopā izstrādā plānu sausieņu mežu uzturēšanai. Vides dienesta Dabas aizsardzības plānošanas nodaļas vadītājs Tāvi Tatars (Taavi Tattar) norādīja, ka gan Igaunijā, gan visā Eiropā sausieņu meži ir sliktā stāvoklī.
“Tie ir vai nu pārāk vienlaidu vecuma, vai to struktūra ir novājināta. Problēma slēpjas tajā, ka ir noteiktas sugas un sugu kopas, kam dzīvošanai nepieciešams mežs ar daudzveidīgu struktūru, kritalas, miruši koki un tamlīdzīgi. Tieši šīs sugas ir visneaizsargātākās, jo tām trūkst piemērotu dzīvotņu.
Skatoties plašāk, daudzveidīgi meži ir izturīgāki pret slimībām un labāk pielāgojas klimata pārmaiņām,”
raidījumam “Aktuaalne kaamera” sacīja Tatars.
Eiropas Savienības līmenī ir vienošanās atjaunot mežus līdz pieņemamam stāvoklim, un arī Igaunija izstrādā savu rīcības plānu. Vadlīnijas, kuras jāievieš līdz 2030.gadam, sabiedriskajai apspriešanai būs pieejamas rudenī. Nepieciešams kartēt un ieviest uz meža atjaunošana vērstas aktivitātes 9000 hektāros sausieņu mežu. Galvenais jautājums šobrīd ir par to, cik daudz un kur nepieciešama cilvēku iejaukšanās dabas procesos.
Tatars norādīja: “Ja aplūkojam šobrīd pieejamos uzraudzības datus, tad iespējams, ka labākā palīdzība būtu vienkārši ļaut mežiem būt, daba un laiks visu sadziedēs. Lai tās būtu vētras vai citas norises, tās radīs kritušo koksni.”
Tomēr ir vairāki veidi, kā cilvēki var paātrināt procesus dabā. Piemēram, izzāģējot dažāda diametra kokus un atstājot tos mežā, kur tie dabiski sadalīsies. Cita iespēja ir kontrolēta dedzināšana, atjaunojot sākotnējo stāvokli. Tā var atbrīvoties no pameža un pārlieku bieza sūnu slāņa, un radīt apdegušas kritalas. Vēl kāds veids ir pārrāvumu veidošana. Tatars skaidroja, ka pārrāvumi mežā ir nelielas joslas izzāģēšana, kokus atstājot turpat. Koks pamazām sadalās un veido dzīvotni sugām, kam tas nepieciešams.
Plānots, ka starp 2025. un 2032.gadu sausieņu mežu saglabāšanai un atjaunošanai būs nepieciešami 4,2 miljoni eiro.
Lasiet arī: Eiropā pieaug nelegālo pesticīdu tirdzniecības apjoms