Pār valsts vērtīgākajiem uzņēmumiem AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” atkal savilkusies daļējas privatizācijas ēna. Ja pagaidām vēl šo sabiedrību daļas nedrīkst privatizēt, tad tā vien šķiet, ka tas nav uz ilgu laiku. Finanšu ministrija uzskata – spēkā esošais regulējums jāmaina. Kā šāds solis vērtējams, BNN vaicāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Tur ir divas sadaļas. Viens ir nīkulīgais kapitāla tirgus, otrs – vēlme kotēt šos uzņēmumus biržā. Tā ir apsverama lieta, tomēr jāņem vērā, ka “Latvenergo” ir divas sastāvdaļas. Ja ņemam to daļu, kas tirgojas ar elektroenerģiju, tās kotēšana nebūtu problēma. Savukārt runājot par AS “Latvenergo” piederošo AS “Sadales tīkls”, tad šis uzņēmums ir monopolists un svarīga valsts elektroapgādes infrastruktūra. Trešā lieta ir Daugavas HESi, kuri ir tautas bagātība. Līdz ar to jautājums, vai “Latvenergo” tādā formā ir kotējams un ko mēs no tā iegūstam, ir ļoti diskutabls. Pat pieņemot, ka lielākais akcionārs – valsts, pārdod daļu akciju un dabū naudu, jājautā – kāds no tā ir ieguvums plašākā nozīmē, kāds ir stratēģiskais mērķis, valstij to darot.”
Filips Rajevskis min Igaunijas piemēru, kur valstij piederošā AS “Eesti Energia” netika kotēta biržā, bet kotēja tās meitasuzņēmumu “Eesti Energia Green” (“Enefit Green”). “Tagad viņi iet prom no biržas. Vai mēs esam izanalizējuši kaimiņvalsts pieredzi, kāpēc igauņi, izgājuši šo ciklu, “Eesti Energia Green” tagad ņem laukā no biržas?” saka politologs. Pēc viņa Latvijā ir ļoti aktīvs aizdevumu vērstpapīru tirgus un varbūt nevajag kotēt daļu uzņēmuma akciju biržā, bet gan izlaist aizdevuma vērtspapīrus, ko sabiedrība var nopirkt un tādējādi aizdot naudu “Latvenergo”. “Tas būtu līdzīgi, kā notika pirmās Latvijas brīvvalsts laikā būvējot Ķeguma HES,” atgādina Filips Rajevskis.
Uz BNN teikto, ka “Latvenergo” peļņa, tāpat kā šī uzņēma maksātās dividendes valsts budžetā, ir ļoti ievērojamas, Filips Rajevskis atbild, ka, vienkāršoti skatoties, valsts acīmredzot grib šo dividenžu naudas plūsmu pārvērst vienreizējā ieguvumā un tālāk jau ar šīm dividendēm padalīties ar investoriem.
Savukārt taujāts, kā vērtējama iecere par VAS “Latvijas valsts meži” (LVM) daļas akciju kotēšanu biržā, politologs skaidro, ka LVM ir ļoti liela līdzība ar “Latvenergo” hidroelektrostacijām. “Tas ir tāds vienreizējs un ļoti vērtīgs mežu resurss, kas pieder valstij, respektīvi, visiem nodokļu maksātājiem, un ir nodots LVM apsaimniekošanā. Šis uzņēmums to dara veiksmīgi un maksā valstij lielas dividendes, ko mēs saņemam kā budžeta ienākumus. Līdz ar to atkal rodas jautājums – kāds ir tas ilgtermiņa stratēģiskais mērķis un kādēļ mēs gribam daļu no uzņēmuma, kas pārvalda stratēģiskos aktīvus, kotēt biržā?”
Uz BNN jautājumu, kāds, viņaprāt, šis mērķis ir un vai ir kādi citi veidi šī jautājuma risināšanai, Filips Rajevskis atbild: “Godīgi sakot, es šobrīd nezinu, kur ir problēma. Tur ir daudz un dažādi veidi, kā šo lietu risināt. Piemēram, ja trūkst kapitāla, var izdalīt meitasuzņēmumu un nokotēt biržā. Tur iespējami daudz un dažādi manevri. Kā mani savulaik mācīja, tad pēdējā lieta ir sākt pārdot savas daļas, ja vien tu gribi paturēt kontroli un to “govi” slaukt pats.”