No Baltkrievijas teritorijas kilometru Lietuvā ielidojušais lidrobots radīja satraukumu un sākotnēji tika izteiktas dažādas versijas – tas tika aprakstīts gan kā bezpilota lidaparāts, gan kā lidmašīnas modelis un pašgatavots lidorobots, un parādījās pat apzīmējums “nezināms lidojošs objekts”.
10.jūlija vakarā Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene (Dovilė Šakalienė) apstiprināja, ka nokritušais objekts bija krievu lidrobots “Gerbera”. Pirmo reizi šie lidroboti novēroti pērn Ukrainā. Kopš tā laika ukraiņu spēki to sākuši uztvert kā mānekli, kas atdarina “Shaded” lidrobotus, un to galvenais uzdevums ir samulsināt un noslogot pretgaisa aizsardzības sistēmas. Saskaņā ar Ukrainas izlūkošanas dienesta teikto, “Gerbera” ir apmēram desmit reizes lētāks par “Shaded”, galvenokārt tādēļ, ka veidots no finiera un putuplasta. Šādi notriekto obejktu raksturoja arī Lietuvas varas iestādes, kas sākotnēji uzskatīja, ka tas ir pašdarināts lidrobots.
Saskaņā ar avotiem Ukrainā, arī “Gerberas” var pārvietot sprāgstvielas. 2024.gada novembrī Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka krievu lidroboti var pārvadāt starp trim un pieciem kilogramiem sprāgstvielu. Jaunākie “Shaded” modeļi spēj pacelt līdz 90 kilogramiem spridzekļu.
Nav zināms, kā un kādēļ lidrobots nonācis Lietuvas gaisa telpā. Lietuvas Bruņotie spēki norādījuši, ka šos lidrobotus var izmantot arī kā mērķus militāro mācību laikā. Armijas pārstāvis Ģintauts Čunis (Gintautas Ciunis) žurnālistiem sacīja, ka
pastāv dažādas iespējas – spiegošana, bruņto spēku reakcijas pārbaude, un tikpat labi tas varētu būt vienkārši no kursa novirzījies mācību mērķis.
Varas iestādes izmeklē visas versijas.
Tikmēr vairāki starptautiskie mediji ziņo, ka Lietuva nav spējusi laicīgi identificēt “Gerberu” un uz to atbilstoši reaģēt. Kritiku izteicis arī lietuviešu brīvprātīgais Ukrainā un lidrobotu eksperts Arūns Kumpis (Arūnas Kumpis), kurš norādīja, ka nekādi nav iespējams zināt, kāda ir lidrobota krava, un tajā varēja būt arī sprāgstvielas.
Savukārt aizsardzības ministre 10.jūlijā LRT Radio sacīja, ka reakcija ir atkarīga no tā, vai valstī ir kara stāvoklis. Viņa norādīja, ka viens ir atbilde uz nejaušību vai provokāciju, pavisam kas cits – rīcība iebrukuma un reāla apdraudējuma gadījumā.
latvijā 2024.gada septembrī lauka vidū nokrita “Shaded” lidrobots. Tobrīd gan Latvija, gan NATO tika kritizēta par novēlotu reakciju uz potenciāli bīstamu gaisa telpas pārkāpšanu.
Bijušais Ukrainas gaisa spēku virsnieks Anatolijs Krapčinskis norādīja, ka visefektīvākais veids cīņā ar šādiem droniem ir elektroniskie traucējumi. Viņš piebilda, ka Ukrainai un Baltijas valstīm būtu jāapvieno spēki, lai pasargātu savu gaisa telpu; tāpat nepieciešams stiprināt izlūkošanas spējas.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2606122/russian-drone-crashed-in-lithuania-what-you-should-know
Lasiet arī: Itālija: Ukrainu nedrīkst atjaunot uzņēmumi ar saitēm Krievijā