Pēc Krievijas lidrobotu ienākšanās Polijas gaisa telpā vairākas NATO dalībvalstis nosūtīs uz alianses austrumu flanga robežām vairāk karavīru, artilērijas un pretgaisa aizsardzības aprīkojuma, raksta britu raidorganizācija BBC.
Agrā 10.septembra rītā Krievijas lidroboti šķērsoja Polijas gaisa telpa robežu, un trīs tika notriekti. Polija pieprasījusi ANO Drošības padomes tikšanos, kas notiks 12.septembrī.
Atbildot uz incidentu, Nīderlandes un Čehija paziņojusi, ka uz Poliju nosūtīs aizsardzības spēkus, savukārt uz Lietuvu tiks nosūtīta Vācijas armijas brigāde. Vācija arī informējusi, ka palielinās iesaisti NATO austrumu robežas sargāšanā, un paplašinās un pagarinās gaisa patruļas Polijas gaisa telpā. Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanueal Macron) sacīja, ka uz Poliju tiks nosūtīti trīs “Rafale” iznīcinātāji.
Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump), kurš mēnešiem ilginesakmīgi cenšas panākt kara izbeigšanu Ukrainā, 11.septembrī žurnālistiem sacīja, ka iespējamais gaisa telpas robežu pārkāpums visdrīzāk noticis nejauši. Viņš sacīja, ka neesot apmierināts ar situāciju.
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs 11.septembrī, uzrunājot Polijas parlamentu, uzskaitīja atbalsta piedāvājumus no Polijas partnervalstīm. “Polija vēstures gaitā atkārtoti dzirdējusi solidaritātes apliecinājumus un redzējusi tukšus žestus.
Šodien mums ir konkrēti solījumi,”
sacīja ministrs.
Lai gan Krievijas lidroboti arī iepriekš šķērsojuši NATO gaisa telpas robežas, šis ir nopietnākais starpgadījumus, kopš Maskava pirms trīsarpus gadiem sāka pilna apjoma karu Ukrainas teritorijā. Kremlis informējis, ka vairāk nekomentēs izteikumus par tīšu lidrobotu raidīšanu uz Polijas teritoriju.
Tikmēr daudzi Eiropas un Polijas politiķi uzskata, ka lidroboti Polijas gaisa telpā iesūtīti ar nolūku. Polijas prezidents Karols Navrockis (Karol Nawrocki) sacīja, ka šī Krievijas provokācija ir mēģinājums pārbaudīt Polijas spējas.
Ekspertu viedokļi gan joprojām dalās. NATO militārais komandieris Alekss Grinkevičs (Alexus Grynkewich) atzina, ka vēl nav zināms, vai pārkāpums bijis tīšs, un piebilda, ka vēl jānoskaidro arī precīzs Polijā ielidojušo lidrobotu skaits. Tomēr ņemot vērā arvien pieaugošo satraukumu, ne NATO, ne Polija nevēlas riskēt.
Varšava ieviesīs stingrus ierobežojumus lidrobotu un mazo lidaparātu izmantošanai gar tās austrumu robežu ar Baltkrieviju
un Ukrainu, savukārt Latvija uz nedēļu slēgusi gaisa telpu pie austrumu robežas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvājis palīdzēt ar padomiem un apmācību, ņemot vērā, ka Ukrainas armija ik nakti atvaira Krievijas uzlidojumus. Viņš arī aicinājis veidot kopīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai veidotu “kupolu” Eiropas debesīs.
Satraukumu palielina arī tas, ka Krievija 12.septembrī uzsāk militārās mācības “Zapad,” kas imitē sadurmsi ar NATO. Polija tieši mācību radītā apdraudējuma dēļ jau slēgusi sauszemes robežu ar Baltkrieviju. Savukārt Krievija aicinājusi robežu atkal atvērt, lai nekaitētu uzņēmējdarbībai, un neierobežotu pārvietošanās brīvību.
Iepriekšējās “Zapad” mācības notika dažus mēnešus pirms Krieivjas iebrukuma Ukrainā, un tajā piedalījās apmēram 200 tūkstoši karavīru. Saskaņā ar Lietuvas militārā izlūkdienesta datiem, šoreiz mācības būs mazākas, un tajāspiedalīsies apmēram 30 tūkstoši karavīru.
Lasiet arī: Latvija slēdz gaisa telpu pie austrumu robežas pēc dronu incidenta Polijā