Spēcīgs sintētiskais opioīds, nitazēns, ir galvenais iemesls, kādēļ pēdējos gados Igaunijā trīskāršojies narkotiku pārdozēšanas gadījumu skaits, raksta Igaunijas medijs “ERR News”.
Statistika rāda, ka nitazēnu Baltijas valstīs lieto daudz vairāk nekā citviet Eiropā. Tāpat kā fentanils, nitazēns rada strauju un ļoti spēcīgu reibumu, tomēr ir ļoti būtiska atšķirība – nitazēnu pārdozējušo personu organismi ļoti vāji reaģē uz medikamentiem, kas tiek izmantoti, lai šadās situācijās glābtu dzīvību.
Laikā no 2021. līdz 2024.gadam Igaunijā no narkotiku pārdozēšana miruši 332 cilvēki, no tiem 262 bija vīrieši. Prokurors Raigo Āzs (Raigo Aas) norādīja, ka tik straujš nāves gadījumu pieaugums ir tiešs jaunās sintētiskās narkotikas iespaids.
Igaunijas Veselībs aprūoes institūta (TAI) dati rāda, ka no 2018. līdz 2021.gadam Igaunijā gada laikā no pārdozēšanas mira vidēji 30 līdz 40 personas. 2022.gadā tie jau bija 80 mirušie. Pēdējos pāris gados nāves gadījumu skaits turas ap simts gadā. 2024.gadā pārdozēšanas dēļ miruši 100 cilvēki, no tiem 42 bija lietojuši nitazēnu. Citi nāves gadījumi saistīti ar amfetamīniem, kokaīnu un marihuānu. TAI Narkotiku atkarības nodaļas vecākā speciāliste Marina Vāhere (Marin Vaher) sacīja, ka liela daļa mirušo bija vienlaikus lietojuši vairākas narkotiskās vielas, kas vēl vairāk palielina letāla iznākuma iespēju.
Jaunākais nitazēnu pārdozējušais 2024.gadā bija vien divus gadus vecs, vecākais – 55 gadus vecs.
Vidējais narkotiku upura vecums Igaunijā ir 38 gadi.
Igaunija Eiropas mērogā izceļas gan nitazēna lietošanas apjoma, gan smago seku ziņā. Āzs piezīmēja, ka vislielākā problēma ir Igaunijā un Latvijā, un igauņu situācija visdrīzāk ir smagāka.
Isotonitazēns, dēvēts arī par nitazēnu, ir spēcīga sintētiska viela, kas pirmo reizi Igaunijā konstatēta pirms trim gadiem. Āzs pastāstīja: “Ja kāds pārdozē fentanilu, atdzīvināšanai tiek lietots naloksons. To izmantot neatliekamā palīdzība un policija, un tas Igaunijā ir plaši pieejams. Savukārt nitazēna gadījumā efekts nav tik labs.”
Nitazēnu lielākoties tirgo nelielās devās, iesaiņotu folijas paciņās. Viena deva maksā apmēram 25 eiro. Āzs skaidroja, ka runa ir par ļoti nelielu apjomu, miligramiem, un vienā gramā vielas var būt vairāki duči devu. Grams nitazēna maksā no 150 līdz 300 eiro, bet, tā kā tas satur līdz pat 30 devām, sintētiskā narkotika ir vilinošs nelikumīgas peļņas veids. Dīleris no 30 devu pārdošanas iegūs ap 750 eiro, kas nozīmē, ka peļņa varētu būt ap 600 eiro no grama.
Lai gan nitazēna apjoms varētu šķist mazs, tas ir tik spēcīgs, ka pat vismazākā nobīde devā var izraisīt pārdozēšanu un nāvi.
“Var šķist, ka svara ziņā daudzums nav liels, ar to ir pietiekami, lai apreibinātos liels skaits cilvēku. Tādēļ daži simti gramu vai viens vai divi kilogrami ir ārkārtīgi liels apjoms,” sacīja Āzs.
Nitazēns Igaunijā nonāk kontrabandas ceļā no Latvijas, lielākoties pulvera formā, tomēr dažkārt kā koncentrāts, kas jāatšķaida. Galvenās izcelsmei vietas ir Ķīna vai Indija. Āzs pastāstīja, ka var teikt – 99% spēcīgās narkotika ienāk no Latvijas. Tā kā nitazēns tiek ievests pa pārsimts gramiem vai pa kilogramam, to ir viegli paslēpt drēbēs vai somā un pārvest pāri atvērtajai Šengenas zonas robežai, parasti ar auto, bet citreiz arī ar autobusiem. Dažkārt Igaunijas Muitas pārvaldei izdodas pārtvert lielus sintētisko opioīdu, tostarp nitazēna, apjomus veicot automašīnu pārbaudes uz robežas.
Nonākuši Igaunijā, kontrabandisti paslēpj narkotikas kādā slēptuvē, kas var būt arī mežā, kur tās vēlāk savāc igauņu dīleris. Līdz šim lielākā ar nitazēnu saistītā krimināllieta tika skatīta pērn, kad Harju apgabaltiesa tiesāja Latvijas pilsoņus Atvaru Kozlovski un Arturu Jegorovu par 2,8 kilogramu sintētiskās narkotikas ievešanu Igaunijā. Teorētiski ar šo apjomu pietiek, lai apreibinātos pieci miljoni cilvēku.
Nitazēns visizplatītākais ir tieši Baltijas valstīs. Āzs norādīja, ka tam nav izskaidrojuma, un citviet Eiropā tik plaša šīs vielas lietošana nav novērota.