Ilona Bērziņa
“Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība” (LIZDA) ir jau otra ietekmīgā nevalstiskā organizācija, kas noslēgusi sadarbības līgumu ar biedrību “Tiesiskums.lv” par iedzīvotāju un uzņēmumu elektrības rēķinos prettiesiski iekasētā OIK atgūšanu. Par to, kādēļ LIZDA noslēgusi šādu vienošanos un kāds no tā ir labums kā izglītības darbiniekiem, tā sabiedrībai kopumā, BNN aicināja uz sarunu LIZDA priekšsēdētāju Ingu Vanagu.
Kas LIZDA šajā biedrības “Tiesiskums.lv” iniciatīvā uzrunāja, kādēļ nolēmāt slēgt sadarbības līgumu?
Mūs uzrunāja tiesiskuma, taisnīguma un arī atbildības aspekti. LIZDA darbības ikdienas rokrakstā ir savu biedru tiesību un interešu aizstāvība, sākot no darba vietas, līdz pašvaldību, nacionālam un arī starptautiskam līmenim. Šī interešu aizstāvība ir tas, kam mēs ļoti rūpīgi sekojam un arī norādām politikas veidotājiem, ja netiek ievērots tiesiskums, pārkāpti likumi vai Ministru kabineta noteikumi. Tā ir uzticēšanās, ko mēs kopā veidojam ar politikas veidotājiem un savā starpā. Tāpēc ir tik svarīgi neklusēt par pārkāpumiem. Nevalstiskās organizācijas ir tas tilts starp politikas veidotājiem un noteiktām sabiedrības grupām, kuru tiesības un intereses mēs pārstāvam. Šī uzticības tilta stiprināšana ir mūsu pienākums, un tiesiskums ir viens no šiem uzticēšanās posmiem.
Redzam, ka daļa cilvēku aizdevušies prom no Latvijas, jo viņiem nav pieņemamas daudzas lietas, kuras šeit notiek. Tāpēc jādara viss, lai nebūtu tāds tiesiskais nihilisms un līdz ar to arī sabiedrības vilšanās, neuzticēšanās, apātija. Līdz ar to ir patiešām apsveicami, ka ir vēl citas organizācijas ar līdzīgām vērtībām ikdienas darba rokrakstā, ar kurām saliedēt spēkus, lai mēs katrs savu iespēju robežās palīdzētu līdzcilvēkiem un arī stiprinātu tiesiskumu.
Pietiekami ilgu laiku esam pieredzējuši, ka sabiedrība var prasīt, ko grib, bet valdības īpaši neiespringst šo prasību apmierināšanā. Tā bijis gan ar izglītības, gan medicīnas jomā strādājošo prasībām. Kā domājat, vai valdība ieklausīsies lielas iedzīvotāju daļas prasībā par prettiesiski iekasētā OIK atgriešanu?
Vadoties no LIZDA pieredzes redzam, ka politiķi sadzird to, kam ir plašs sabiedrības vairākuma atbalsts. Ne velti uz to norādījis arī mūsu Valsts prezidents. Risinot jautājumus, kas attiecas uz likuma normu, Ministru kabineta noteikumu vai valdības lēmumu neievērošanu, esam saskārušies ar to, ka rezultātu var labāk panākt, ja tev ir lielāks sabiedrības mandāts – mūsu gadījumā tie ir izglītības un zinātnes nozarē strādājošie.
Jo lielāka sabiedrības daļa ir pilsoniski aktīva, iet un pieprasa ievērot viņas tiesības, vai arī, ja bijusi kāda netaisnība, prasa to novērst, tad arī izredzes kaut ko panākt un mainīt ir lielākas. Ja būsim pa vienam, būs arī mazākas izredzes panākt rezultātu. Tas sasaucas arī ar mūsu arodbiedrības devīzi: “Pa vienam mēs lūdzam, kopā – panākam”. Redzam, ka arī Latvijas Pensionāru federācija ir sadzirdējusi šo “Tiesiskums.lv:” komandas balsi, arī mums, kā LIZDA tas ir svarīgi, un domāju, ka politikas veidotāji to vairāk respektēs un ieklausīsies. Tāpēc ir būtiski, lai arī pārējā sabiedrības daļa atsaucās, iesaistās un parāda, ka turpmāk nesamierināsies ne ar ko tamlīdzīgu un aktīvi sekos, lai nenotiktu tādi gadījumi kā ar OIK, kur tagad tiesiskā ceļā cenšamies to pārmaksāto naudu atgūt.
Dzirdēts arī viedoklis – kā gan var no valsts prasīt kompensāciju par OIK apstākļos, kad valstij jau tā pietrūkst naudas dažādām vajadzībām…
Mēs uzskatām, ka tā ir katra cilvēka brīvprātīga izvēle prasīt šo kompensāciju vai nē. Ja kāds ir gatavs savu pārmaksāto naudu atvēlēt citām prioritātēm, tā ir viņa izvēle. Katrā ziņā mēs kā arodbiedrība aicinām cilvēkus atsaukties, parakstīt līgumu ar “Tiesiskums.lv” un tādā veidā dot mandātu juristiem prasīt pārmaksātā OIK atmaksu.
Daudzas un dažādas prioritātes būs vienmēr, bet šeit ir jautājums par praktiski katram šīs valsts iedzīvotājam nodarīto kaitējumu. Te ir runa par taisnīgumu un mēs aicinām cilvēkus būt pilsoniski aktīviem un atsaukties šīm aicinājuma. Mēs bieži vien runājam – nu, jā, ko tad tur var izdarīt; tā nav ne pirmā, ne pēdējā reize… Taču ja plaša sabiedrība parāda savu attieksmi un pieprasa atbildību, tad, iespējams, šī arī varētu būt pēdējā reize. Jo pozitīva tiesas lēmuma gadījumā valstij būs jāatrod tie līdzekļi, lai nodrošinātu šo taisnīgumu attiecībā uz cilvēkiem, kuri pārmaksājuši šo naudu, un viņiem tā jāatgriež.
OIK darbības laikā dažādi politiķi to saukuši gan par “lielāko zagšanas afēru Latvijas vēsturē, kas paslēpusies aiz zaļās enerģijas virsraksta”, gan “fundamentālu, nacionālu un makroekonomisku kļūdu, kas ir jālabo”, tāpat arī OIK maksājumi dēvēti par “nelikumību”. Tagad šie paši politiķi, no kuriem daļa ir pie varas, klusē. No kurienes tāda divkosība?
Tādēļ jau arī ir izveidojusies šī biedrība, kur viens no vērtību pīlāriem, kas caurvijas visam, ir demokrātisma stiprināšana. Mums, neapšaubāmi, ir demokrātiska iekārta, tur nav pat divu domu, bet tai pašā laikā mēs redzam arī tās negatīvās blaknes. Valstī, kur valda tiesiskums, jābūt procesu caurspīdīgumam, bet pieņemtajiem lēmumiem – par labu cilvēkiem. Tādēļ pārmaksātā OIK atgūšana ir arī ļoti nozīmīgs vēstījums nākotnes lēmumiem, proti, OIK sistēmai līdzīgu shēmu atkārtošanos nedrīkst vairs pieļaut nevienā sfērā. Sabiedrība tam rūpīgi sekos, nesamierināsies un neklusēs.
Lasiet arī: BNN intervija | Advokāts Stucka: Ar OIK apkrāpti visi – ir laiks par to atbildēt