Igaunijas lidrobotu ražotāja “Meridein Group” attīstības vadītājs Eduards Vainu (Eduard Vainu) pastāstījis, ka pat tad, ja kopā tiek izmantotas visas iespējamās metodes, ne katru lidrobotu iespējams pamanīt un identificēt, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
Pēdējo dienu notikumi, kad viens lidrobots nogāzās Peipusa Krievijas daļā, bet cita atliekas un radītais krāteris vēlāk atrast laukā pie Tartu, liek pievērst pastiprinātu uzmanību jautājumam par aizsardzību no bezpilota lidaparātiem. Vainu televīzijas raidījumā “Terevisioon” aprakstīja Krievijas lietotos paņēmienus pret lidrobotiem, no kuriem viens ir nosacīta digitālā siena, kas sniedz GPS uztvērējiem informācija, ka ziemeļi ir par 90 grādiem tālāk uz ziemeļiem, nekā patiesībā. “Un kāpēc gan novirzīt tos pašu teritorijā, ja viņi var tos atsūtīt pie mums,” sacīja eksperts.
Vainu atzina, ka Krievijas spējas radīt elektroniskos traucējumus joprojām ir starp labākajām pasaulē. Viņš sacīja, ka to var salīdzināt ar kaķa un peles spēli, kur lidrobotu ražotāja galvenais uzdevums ir radīt iekārtu, kas var panest pēc iespējas vairāk un aizlidot pēc iespējas tālāk, tajā pašā laikā paliekot neredzama un precīza. Tikmēr otrai pusei jārada sistēmas, kas varētu lidrobotu atklāt, konstatēt, vai tas ir savējais vai ienaidnieks, un tad to notriekt vai nu elektroniski, vai fiziski.
Par spīti tam, ka lidrobots nonāca pietiekami tālu Igaunijā, Vainu uzskata, ka Igaunijas gaisa novērošanas spējas ir spēcīgas, un piebilda, ka nav pareizi uzskatīt, ka igauņi neko neredz, un tās ir beigas. Viņš norādīja, ka šis ir sarežģīts gadījums, jo zemu lidojušos lidrobotus, kas atstāj mazu nospiedumu radara rādījumos, ir grūti atklāt.
“Nekad nevar būt pārāk labi sagatavojies.
Tas jo īpaši attiecas uz gaisa telpas drošību un lidrobotiem. Šiet ir vairāki slāņi. Ir vizuālā novērošana, vai nu to dara cilvēki vai sensori. Tad ir akustiskie sensori, elektroniskā izlūkošana, signālu izlūkošana. Tiek lietoti un savienoti dažādu veidu rīki. Un pat tad, tas nav simtprocentīgi. Šeit nav burvju nūjiņas,” sacīja Vainu.
Drošības eksperts Ilmārs Rāgs (Ilmaar Raag) raidījumā “Vikerhommik” norā’dija, ka igauņiem jau ri tāda pati tehnoloģija, kādu izmanto Ukrainā, bet tā vēl nav likta lietā. Vaicāts, kādēļ “Skyfortress” lidrobotu radaru sistēma vēl netiek izmantota, Rāgs atbildēja, ka darba apjoms ir ļoti liels. Rāgs stāstīja, ka šī brīža prioritāšu kārtība ir vispirms atbildēt uz visbīstamākajiem, nevis visiespējamākajiem draudiem. Tas esot loģiski, tikai esot jāņem vērā, ka visbīstamākie draudi šobrīd nav ar visaugstāko iespējamības līmeni. Piemēram, šobrīd liela apjoma kara darbība Igaunijā ir maz ticama. Daudz ticamāki ir hibrīduzbrukumi – starpgadījumi, kuri varētu iekļaut arī sprādzienus, kas sliktākajā gadījumā nesīs bojāgājušos.
Rāgs sacīja, ka, tikai norādot uz krāteri Igaunijas laukā, varētu teikt, ka nekas slikts nav noticis, bet problēma slēpjas tajā, ka lidrobotus izmanto ne tikai karadarbībai, bet arī organizētajai noziedzībai un kontrabandai. Tādēļ jebkurā gadījumā nepieciešams uzlabot lidrobotu atklāšanas spējas, piezīmēja eksperts.
Lasiet arī: Lidrobota nonākšana Igaunijas gaisa telpā liktu pacelties NATO iznīcinātājiem