Salīdzinot ar citām diskriminācijas formām, eidžismu (diskrimināciju uz vecuma pamata) ikdienā pamanām vismazāk. Tā jau vien ir smaga problēma, uzskata Vidzemes Augstskolas asociētā profesore, vadošā pētniece Agnese Dāvidsone.
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka patiesībā eidžisms varētu būt daudz izplatītāks diskriminācijas veids nekā krietni plašāku uzmanību saņemošās citas diskriminācijas formas – seksisms, homofobija vai rasisms. Kamēr šīs formas «skaļi kliedz», eidžisms klusi mājo gan darba, gan sociālajā vidē, gan sociālo mediju ierakstos. Nereti jaunieši pie gados vecāku cilvēku ierakstiem un bildēm sociālajos medijos norāda – tev šeit nav jābūt, tu tam esi pārāk vecs! Šāda uzvedība ir bīstama ne vien tāpēc, ka nemotivē gados vecākus cilvēkus aktīvāk izmantot digitālo ierīču sniegtās iespējas, bet arī tāpēc, ka tā veido citos jauniešos stereotipus un aizspriedumus par gados vecākiem cilvēkiem.
Tāpēc Vidzemes Augstskolas asociētā profesore skaidro eidžisma izpausmes un cēloņus digitālajās platformās.
Arī šeit ir Jūtama postošā COVID-19 pandēmijas ietekme.
Visai vienprātīgs viedoklis mediju pētnieku vidē: COVID-19 pandēmijas laikā negatīva satura apjoms par gados vecākiem cilvēkiem sociālo mediju saturā pamatīgi palielinājās. Viņi daudz intensīvāk saskārās ar naida runu, verbāliem uzbrukumiem. Piemēram, sociālo mediju platformā Twitter pandēmijai veltītā saturā plaši tika izmantota mirkļbirka #BoomerRemover, ar ko īpaši tika akcentēts: vīruss ir nāvējošs gados vecākajai paaudzei. Pandēmija izgaismoja to, ka dažādu paaudžu savstarpējā saskarsme ir ļoti neviennozīmīgs temats arī digitālajā vidē.
Pētniecībā tiek izmantots tāds jēdziens kā sociālās realitātes konstruēšana. Digitālajā vidē aktīvi tiek konstruēts priekšstats, ka ir noteikts vecums, kad indivīdam vairs «nepiedien» uzturēties kādā noteiktā platformā, veidot un publicēt tajā saturu. Piemēram, analizējot gandrīz 350 videosižetus platformā TikTok, tika atklāts, ka to autori – indivīdi, kuri vecāki par 60 gadiem – pārsvarā nodarbojas ar vecuma stereotipu atspēkošanu un atvaira tādus vārdiskus uzbrukumus kā «tu esi par vecu TikTok», «ej atpakaļ uz Facebook» un skarbākus komentārus.
Pētījumos kopumā atklājas, ka gados vecāki cilvēki sociālo mediju vidē bieži saskaras ar kiberbulingu (no angļu «cyberbullying») – gados jaunāku lietotāju naidīgu un agresīvu attieksmi, viņiem paužot, ka gados vecākie neuzvedas atbilstoši, ka viņiem nav vietas digitālajā vidē kopumā vai konkrētajā platformā. Jauniešu veidotajā saturā parādās tematika par konfliktiem ar vecākas paaudzes pārstāvjiem saistībā ar tehnoloģiju lietošanu, notiek senioru it kā digitālo prasmju trūkuma izsmiešana.
Šāds saturs pastiprina priekšstatu, ka kaut kādā iedomātā vecumā indivīdi vairs nespēj būt prasmīgi digitālo rīku lietotāji, ka gados vecāki cilvēki neinteresējas par digitālām tehnoloģijām. Tas neveicina saprašanos starp paaudzēm, kā arī var izraisīt to, ko pētnieki sauc par negatīvu stereotipu internalizēšanu, gados vecākiem sociālo mediju lietotājiem arī noticot, ka viņiem nudien nevar būt labas digitālās prasmes un arī nav vietas tajās platformās, kurās pulcējas jaunākas paaudzes pārstāvji. Sekas var būt samazināta labizjūta, zemāka apmierinātība ar dzīvi.
Sociālo mediju pētījumos arī atklājas, ka gados vecākie satura veidotāji (bieži ar humora «piešprici») ļoti atklāti runā par novecošanās procesu, par dažādām ar vecumu saistītām slimībām un sadzīvošanu ar tām ikdienā. Kāda daļa no šā satura noteikti palīdz izprast, kas gadu gaitā notiek ar cilvēka ķermeni. Tomēr pētnieki uzsver: eidžisma mazināšanā noteikti nepalīdz pārāk daudz varonīgu stāstu par to, ka teju ikviena ar novecošanu saistīta problēma ir pārvarama.
Angļu valodā ir «ableism» (latviski tas būtu «spējīgums»), kas apzīmē pārliecību par kādu iedomātu fiziskās formas ideālu, uz kuru ir jātiecas. Lai no tā izvairītos, jāveicina, lai sociālo mediju saturā nesāktu dominēt pārspīlēta savas (joprojām) fiziskās varēšanas akcentēšana jebkurā vecumā. Pastāv riski, ka gados jaunākie sociālo mediju lietotāji, patērējot šādu saturu, iegūst no realitātes ļoti tālu esošu priekšstatu par to, kas notiek cilvēka ķermenī, tam novecojot. Savukārt gados vecāki cilvēki sajūtas nepilnvērtīgi un kaut kādā mērā neiederīgi, ja viņu fiziskā varēšana atpaliek no video redzētajiem piemēriem.
Dāvidsone uzsver: eidžismu diemžēl veicina tas, kā tiek būvēti sociālie mediji, kā tiek atlasīts mums, lietotājiem, pieejamais saturs. Tas ir labi dokumentēts pētījumos par darba piedāvājumu sludinājumiem: nereti tos digitālā vidē izplata un padara pieejamus tikai gados jaunākiem cilvēkiem.
Ar algoritmu palīdzību no saņēmēju loka izslēdz, piemēram, indivīdus, kuri pārsnieguši 40 gadu vecumu.
Šādi iepriekš izveidoti tehniski vecuma filtri izslēdz vienlīdzīgas iespējas uzzināt par darba iespējām un konkurēt (bieži uz labāk apmaksātajām) vakancēm visu vecumu cilvēkiem. Tiek atņemta iespēja indivīdiem pašiem novērtēt savu piemērotību piedāvātajam amatam, jo viņi vienkārši par šādām vakancēm pat neuzzina.
Indivīda nodzīvoto gadu skaits izvirzās par primāro kritēriju, atmetot kvalifikāciju, pieredzi, zināšanas. Kontekstā ar jau iepriekš minēto dzīvildzes palielināšanos un garāku periodu, ko cilvēki pavada aktīvā karjeras veidošanā, tas nozīmē ļoti nopietnas mākslīgi izveidotas grūtības pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū pēc tam, kad tiek pārsniegta kāda iedomāta vecuma robeža.
Darba devēji, kuri izmanto sociālo mediju vidi darbinieku rekrutēšanai, bieži pastiprina ar vecumu saistītus aizspriedumus. Piemēram, pozicionējoties kā darbu devēji neseniem augstskolu absolventiem vai tikai jauniem un ambicioziem cilvēkiem. Raksturojot šīm kompānijām vēlamo darbaspēku, pat lieto pirms 20 gadiem Marka Prenski (Mark Prensky) radīto ļoti problemātisko terminu «digitālie iedzimtie» (angliski – «digital native»).
Tāpēc, piemēram, ASV ir dokumentēti gadījumi, kad cilvēki darba pieteikumos slēpj vai melo, cik patiesībā viņiem ir gadu un kāda gadu izteiksmē ir viņu profesionālā pieredze. Tāpat, piesakoties darbā, pretendenti nomaina sava sociālo mediju profila attēlu, lai vizuāli atbilstu «atjauninātai» darba pieredzei.
Vēl nozīmīgāka problēma ir gados vecāku cilvēku iesaiste sociālo mediju platformu izstrādē un jaunu pakalpojumu veidošanā.
Iztrūkstot viņu klātbūtnei, netiek apzināti un tāpēc netiek ņemti vērā dažādi ierobežojumi sociālo mediju lietošanā, kas varētu būt saistīti ar novecošanu, un kopumā sociālo mediju vides attīstībā netiek pārstāvētas visas paaudzes, kurām varētu būt intereses un arī viedoklis par to, kā šai attīstībai būtu jānotiek.
Vēl viena nu jau pamatīgi analizēta problēma sociālo mediju vidē ir «virtuālie burbuļi» – nosacītas virtuālas kopienas. Tās uzturas un savstarpēji ar saturu apmainās cilvēku grupas, kas daļēji tiek veidotas ar algoritmu palīdzību. Ikdienas gaitās, darbā, izglītības iestādēs, iepērkoties, esot sabiedriskajā transportā, ejot pa ielu, mēs vairāk vai mazāk saskaramies ar dažādu paaudžu cilvēkiem. Bet digitālajā vidē tas ir problemātiski, jo svarīgs aspekts virtuālo grupu izveidē ir līdzīgas intereses un tas, ka vairāk tiek piedāvāts saturs, k veido mums pēc vecuma (izskata) līdzīgi cilvēki. Ja paši sociālo mediju lietotāji īpaši necenšas piekļūt saturam, ko veidojuši citas paaudzes cilvēki, tad platforma to nekādi neveicina.
Ir jācenšas darbos īstenot visas paaudzes iekļaujošu sociālo mediju vides attīstību, raksta pērniece. Tas nozīmētu veicināt un atbalstīt visu vecumu sociālo mediju lietotājus oriģināla satura veidošanā un izplatīšanā, sniegt iespējas attīstīt atbilstošas digitālās prasmes. Ikvienam sociālo mediju lietotājam būtu jācenšas izvairīties no vecāka gadagājuma indivīdu stigmatizācijas, stigmu pastiprinošu vārdu, izteicienu lietošanas. Jaunu digitālu produktu un pakalpojumu izstrādes gaitā noteikti jāgādā, ka tajā iesaistās dažādu vecumu cilvēki.
Vidzemes Augstskolas asociētā profesore Agnese Dāvidsone savu viedokli noslēdz, izsakot atzinību Sabiedrības integrācijas fonda kampaņai Tas nav par vecumu. Kampaņas galvenais mērķis ir īstenot pasākumus, kas mazina aizspriedumu un stereotipu veidošanos ne tikai par gados vecākiem, bet arī gados jauniem cilvēkiem.
