Viedokļa raksts/Ilona Bērziņa
Trampa prāva pret YouTube izgaismo satraucošu realitāti – daži globālie tehnoloģiju uzņēmumi šodien spēj noteikt robežas publiskajai diskusijai, apejot pat demokrātiskas institūcijas. Šis precedents rāda, ka cīņa par vārda brīvību vairs nav tikai politisks lozungs, bet eksistenciāls jautājums demokrātijas nākotnei. Ja pat lielvalsts prezidenta balss var tikt izslēgta ar algoritmu un korporatīvu lēmumu, tad vārda brīvība sabiedrībā ir būtiski apdraudēta.
Donalda Trampa uzvara tiesā pret YouTube ir tikai viens no pēdējiem piemēriem, kas atklāj bīstamu tendenci – lielās tehnoloģiju platformas aizvien vairāk uzņemas “tiesneša” lomu pār vārda brīvību. Oficiālais arguments vienmēr ir piesardzība, drošība un vēlme nepieļaut dezinformāciju. Taču, ja skatāmies dziļāk, šī piesardzība bieži vien pārtop par selektīvu cenzūru, kas skar ne tikai politiķus, bet arī plašāku sabiedrību. Nav nejaušība, ka vairākas platformas un pat televīzijas kanāli jau maksājuši kompensācijas par līdzīgu praksi.
Cenzūra, kas izmaksāja miljonus
Tramps 2021. gadā iesūdzēja tiesā sociālo tīklu gigantu “Meta” un tā izpilddirektoru Marku Cukerbergu par viņa kontu bloķēšanu pēc 6. janvāra nemieriem Kapitolijā. Šī gada janvārī tika panākts mierizlīgums, un “Meta” samaksāja ASV prezidentam 25 miljonu ASV dolāru lielu kompensāciju. Tādējādi “Meta” izvairījās no publiskas atzīšanas, ka Trampa kontu bloķēšana bija nepamatota un tas bija likumpārkāpums.
Arī sociālo tīklu platformai X nācās Donaldam Trampam samaksāt 10 miljonus dolāru, lai izbeigtu tiesvedību, ko prezidents uzsāka pēc tam, kad viņam pēc 6.janvāra notikumiem tika liegta piekļuve platformai. Tiesvedība pret Xtika uzsākta X iepriekšējā izpilddirektora Džeka Dorsija laikā. Kad X iegādājās Īlons Masks, Trampa kontu atjaunoja, tomēr viņa juristi lietu turpināja līdz panāca vienošanos par kompensāciju.
Tāpat televīzijas kanāls CBS News bija spiests vienoties ar Trampu pēc skaļās “60 Minutes” intervijas, kurā viņš tika apvainots manipulācijās. Šie piemēri apliecina, ka problēma nav atsevišķs gadījums, bet gan sistēmiska prakse, kur Big Tech un lielie mediji slēpj savu politisko motivāciju aiz “drošības” lozunga.
Prezidenta mēroga precedents
Tramps nav “parasts lietotājs”, bet bijušais ASV prezidents. Ja pat prezidenta balsi iespējams izdzēst no pasaules lielākās video platformas, tas nozīmē, ka neviena balss nav droša. Šis gadījums parāda, ka Big Tech vara stāv pāri pat demokrātiski ievēlētam līderim.
Ja prezidentu iespējams “izdzēst” no virtuālās telpas, tad kurš būs nākamais? Demokrātijā vārda brīvība nevar būt atkarīga no dažiem Silīcija ielejas birojiem vai politiski motivētiem algoritmiem. Jo vairāk šādu precedentu, jo tuvāk mēs nonākam pie situācijas, kur mediji un sabiedrība spiesti pašcenzēties, baidoties no sankcijām.
Bloķēšana notika pēc 6. janvāra notikumiem, bet tas tika izdarīts pēc pašu platformu ieskatiem, nevis pēc tiesas sprieduma. Tas radīja aizdomas, ka lēmums nebija tikai par drošību, bet arī par politisku spiedienu vai vērtību izvēli. Rezultāts — viens no spēcīgākajiem politiķiem tika “apklusināts” bez juridiska procesa. Tas radīja bīstamu precedentu, kuram nākotnē varēja būt ļoti smagas sekas, ja vien nebūtu šīs uzvaras tiesā un pat YouTube mērogiem iespaidīgās kompensācijas.
24,5 miljoni dolāru ir liela summa pat YouTube mērogā. Tas nozīmē, ka uzņēmums bija gatavs maksāt, lai izvairītos no ilgstošas publiskas tiesvedības un vēl lielākiem zaudējumiem reputācijā. Tas arī netieši apliecina, ka Trampa pusei bija pietiekami spēcīgi argumenti.
Biznesa modelis vai politiska cenzūra?
Trampa gadījums nav tikai par viņu. Tas ir par principu – vai brīvība runāt ir tiesība, vai privilēģija, ko “lielie spēlētāji” var atņemt pēc saviem ieskatiem. Un, ja sabiedrība to pieļauj, tad cenzūras žņaugi kļūst arvien ciešāki. Šis gadījums nav izolēts — līdzīgas vienošanās panāca arī ar Meta un X. Tas parāda, ka visa lielo platformu sistēma darbojas pēc vieniem principiem: “apklusināt tagad, maksāt vēlāk”. Tādējādi rodas jautājums: vai tas ir biznesa modelis vai politiskas cenzūras mehānisms?
Lasiet arī: Tramps tiesā uzvar “YouTube”. Vai piesardzība pārvēršas cenzūras žņaugos?