Patlaban Valsts drošības dienests (VDD) ir izsniedzis 30 speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, un līdz šim nav pieņemts neviens lēmums par atteikumu, aģentūra LETA noskaidroja dienestā.
Visām izvērtētajām personām speciālās atļaujas izsniegtas uz pieciem gadiem. Pārējo pretendentu atbilstības izvērtēšanu darbam ar valsts noslēpumu dienests turpina.
Vienlaikus viens pašvaldības priekšsēdētājs un trīs pašvaldību priekšsēdētāju vietnieki speciālo atļauju ir saņēmuši jau 2024.gadā, kad ieņēma citus amatus, kuros nepieciešama pieeja valsts noslēpumam. Šīm personām pārbaude atkārtoti nebija jāveic.
Tāpat dienestā apliecināja, ka viena pašvaldība nav iesniegusi dienestam pieprasījumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu pašvaldības domes priekšsēdētājam Pašvaldību likumā noteiktajā termiņā. LETA jau rakstīja, ka šī amatpersona ir Ogres novada mērs Egils Helmanis (NA). Viņš gan “Facebook” augusta beigās bija solījis aizpildīt pielaides valsts noslēpumam saņemšanai nepieciešamo anketu, tiklīdz būs atguvis veselību no komandējumā Ukrainā gūtās traumas.
VDD pašvaldību priekšsēdētāju un to vietnieku pārbaudes veic likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajā termiņā. Proti, likumā noteiktais speciālās atļaujas pretendentu pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Taču, ja objektīvu iemeslu dēļ šajā termiņā personas vispusīgu izvērtēšanu nav iespējams pabeigt, atbilstoši likumam dienests pārbaudi var pagarināt vēl par trim mēnešiem.
Jebkura speciālās atļaujas pretendenta pārbaudes gaitā VDD vispusīgi vērtē personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, par šo personu iegūstot un analizējot plašu informācijas apjomu.
Biežākie iemesli pārbaudes termiņa pagarināšanai ir plašs izvērtējamās informācijas apjoms, apgrūtināta ziņu ieguve par noteiktiem personas dzīves posmiem, piemēram, uzturēšanās periodiem ārvalstīs, kā arī pārbaudē konstatēti riska faktori, kuru izvērtēšanai nepieciešams papildu laiks, norādīja dienestā.
Pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā ir 42 pašvaldības – 35 novadu pašvaldības un septiņas “valstspilsētu pašvaldības”.