Informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu labošanu izmantošanai Saeimas vēlēšanām iecerēts pabeigt līdz jūnija beigām, šorīt intervijā TV3 stāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Māris Zviedris.
Zviedris stāstīja, ka laikā kopš pašvaldību vēlēšanām vasaras sākumā vēlēšanu IT sistēmas tikušas testētas klātienē un tajās konstatēti zināmi trūkumi, bet ne fundamentālas problēmas.
Janvārī paredzēts izsludināt iepirkumu, lai atrastu uzņēmumu, kas šos trūkumus novērsīs. Zviedris cer, ka no marta līdz maijam jau varēs notikt salabotās sistēmas testi, un kopumā laika sagatavošanās darbiem pietikšot. Minētais arī nozīmē, ka, iespējams, būs jauns sistēmas izstrādātājs, atzīmēja CVK vadītājs, kuram neesot zināms, ka līdzšinējam izstrādātajam, kura produkts pašvaldību vēlēšanās pienācīgi nestrādāja, būtu piemērotas kādas finanšu sankcijas.
Jūnija izskaņā sāksies kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanām, un kādu mēnesi līdz tam vēlēšanu IT sistēmai būtu jābūt pabeigtai, uzsvēra Zviedris.
Pašlaik ir plāns, ka pēc jūnija beigām sistēmā uzlabojumi vairs netiktu veikti, lai nebūtu nekādu nepārbaudītu uzlabojumu, savukārt, ja sistēmas uzlabošana nebūs pabeigta, tad to neizmantošot un balsis skaitīs “ar rokām”, piebilda CVK vadītājs.
Šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izskanēja, ka tehniskās likstas, kuras piemeklēja šī gada pašvaldību vēlēšanas, notika laika trūkuma dēļ. Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) pārstāve skaidroja, ka programmatūra balsu skaitīšanas procesa nodrošināšanai piegādāta atbilstoši, tā darbojās, taču esot bijušas “nianses”.
“Tas, kas notika, bija virtuālās platformas konfigurācijas kļūdas,” paziņoja pārstāve un paskaidroja, ka vēlēšanās esot “aiziets dzīvajā ar nenokalibrētu sistēmu”. VDAA pārstāve teica, ka esot trūcis laika, lai veiktu nepieciešamos testus, tāpēc arī radās problēmas.
CVK vadītājs Zviedris skaidroja, ka, sadarbojoties ar VDAA, strādāts, lai izprastu cēloņus problēmām vēlēšanu naktī. Runājot par veicamajiem darbiem nākotnē, Zviedris sacīja, ka ir jāuzlabo komunikācija starp vēlēšanu norisē iesaistītajām pusēm.
Zviedris sacīja, ka nepieciešamās sistēmas esot piegādātas laicīgi, tad tika strādāts pie nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai pilnībā pielāgotu sistēmu. Runājot par gatavošanos nākamajām Saeimas vēlēšanām, Zviedris teica, ka pašlaik viss notiek pēc plāna un ir pabeigts tehniskais audits.
Zviedris stāstīja, ka pašlaik paredzēts programmatūru, kura iepriekš pievīla, izmantot arī nākamajās Saeimās vēlēšanās, vienlaikus pašvaldību vēlēšanu komisijas varēs pašas pieņemt lēmumu, vai izmantot skenēšanu vai balsis skaitīt manuāli.
Tāpat CVK vadītājs sacīja, ka pašlaik netiek plānots, ka varētu tikt izmantotas cita parauga vēlēšanu zīmes.
Kā vēstīts, balsu skaitīšana 2025.gada pašvaldību vēlēšanās saskārās ar tehniskām problēmām. Problēmas vēlēšanu iecirkņu darbā bija arī nedēļas gaitā, kad notika iepriekšējā balsošana.
CVK tika pārmesta arī nekvalitatīva komunikācija gan ar sabiedrību, gan ar vēlēšanu iecirkņiem. Tostarp vienā no iepriekšējās balsošanas dienām CVK paziņoja, ka sistēmai noticis ārējs uzbrukums, bet izrādījās, ka tā nav taisnība. Savukārt vēlēšanu naktī, kad tika piedzīvotas tehniskās ķibeles un balsu skaitīšanu vēlēšanu sistēmā nebija iespējams veikt, iecirkņos ilgāku laiku netika saņemta informācija par to, kā būtu jārīkojas tālāk.
Augusta sākumā ar pārkāpumiem pašvaldību vēlēšanu informācijas tehnoloģiju procesu organizēšanā amatā tika pazemināts VDAA direktors Jorens Liopa. Izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka VDAA direktors, pildot iestādes vadītāja amata pienākumus, pieļāvis disciplinārpārkāpumu.
Pirms tam vēlēšanu procesa organizēšanas problēmu dēļ no amata atkāpās tā brīža CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, kā arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), kura pirms tam no amata atstādināja VDAA direktoru Liopu.
Saeimas vēlēšanas notiks pēc gada.