Jaunākie balsu skaitīšanas rezultāti liecina, ka centriski liberālā partija D66 ieguvusi pat mazliet lielāku atbalstu nekā populistiskā Gērta Vildera (Geert Wilders) PVV, raksta britu raidorganizācija BBC.
Saskaitīti 98% procenti no apmēram desmit miljoniem nodoto balsu, un, lai gan rezultāts var nedaudz mainīties, šobrīd redzams, ka liberāļi parlamentā iegūs vismaz tikpat daudz krēslu kā populisti – katra partija pa 26 vietām.
Sākotnējie aptauju dati liecina, ka Roba Jetena (Rob Jetten) vadītā centriski liberālā D66 atrodas vadībā. Viņš atbalstītājiem sacīja, ka miljoniem nīderlandiešu pāršķīruši jaunu labu un pateikuši ardievas negatīvisma politikai.
Vilderam rezultāts nav tāds, kādu viņš bija gaidījis, bet politiķis norādīja, ka partija vienalga panākusi savu otru labāko rezultātu. PVV visas priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija aptauju līderi, bet pēc tam, kad Vilders jūnijā izjauca pats savu koalīciju, visu lielo partiju līderi paziņojuši, ka negrasās atkārtoti ar populistiem sastrādāties.
Tālu neatpaliek arī trīs citas partijas
– konservatīvie liberāļi VVD, kreisā spārna Darba partija PvdA un Kristīgie demokrāti CDA.
Vilders atzinis, ka ir maz ticams, ka pats varētu veidot valdību, tomēr 30.oktobrī norādījis, ka tad, ja viņa partija iegūtu visvairāk balsu, viņam būtu jāsaņem tāda iespēja. Pat bez izteiktas uzvaras Jetenam ir lielākas iespējas vadīt nākamo valdību. Vēl tikai pirms dažām nedēļām Jetena D66 tika prognozētas tikai 12 vietas parlamentā, bet harizmātiskais liberāļu līderis savā labā izmantoja labi nostrādātas uzstāšanās televīzijas debatēs un intervijās. Viņam par labu spēlēja arī uzvara televīzijas viktorīnā “The Smartest Person.” Tiesa, par spīti svinīgajam noskaņojumam partijā un atbalstītāju vidū, Jetens apdomīgi vēl nav paziņojis par uzvaru.
Dodoties uz vēlēšanām, Nīderlandes pilsoņi zināja, ka sāncensība būs sīva, un uz uzvaru cer piecas partijas. 2023.gadā Vildera PVV ieguva 37 vietas parlamentā, tomēr šoreiz daudzus vēlētājus no partijas atgrūda fakts, ka viņam būtu grūti atrast partijas, kas gribētu sadarboties ar populistiem. Vilderam bija nepieciešami septiņi mēneši, lai izveidotu koalīciju, un jau pēc 11 mēnešiem viņš pats to izjauca.
Jetens ir skaidri licis saprast, ka vēlas plašu koalīciju, kas ir gan stabila, gan ambicioza,
un norādīja, ka ir neierasti, ka uzvarošā partija saņem mazāk par 30 vietām parlamentā. Kā potenciālos koalīcijas partnerus Jetens nosaucis PvdA, VVD un CDA.
PvdA līderim Fransam Timmermanam (Frans Timmermans) vēlēšanu iznākums ir vilšanās. Viņš paziņojis par atkāpšanos no partijas vadītāja amata.
Gan Timermans, gan Vilders ir vairāk nekā 60 gadus veci, un politikā ienāca vienā laikā, un ir jūtams, ka nīderlandieši vēlas jaunas sejas. Tomēr Vilders paziņojis, ka negrasās atstāt politiku.
Šajās vēlēšanās daudz noteica migrācijas jautājumi, tomēr vēl svarīgāka ir hroniskā mājokļu pieejamības krīze – 18 miljonus cilvēku lielajai nācijai trūkst vismaz 400 000 mājokļu. Jetena partija solījusies būvēt jaunas pilsētas, lai atrisinātu dzīvesvietu problēmu.
Lasiet arī: Nīderlandes iedzīvotāji dodas vēlēt; ko sagaidīt?