Saeimas Ārlietu komisijas sēdē deputāti jau otrdien sāka diskusijas par piedāvājumu noteikt nepilnu gadu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumam par izstāšanos no tā sauktās Stambulas konvencijas, kuru Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir atdevis parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.
Latvijas palikšanu konvencijā atbalstošā deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) atzīmēja, ka rīt Saeimas ārkārtas sēdē parlamentam būs jāpieņem lēmums, kura būs atbildīgā komisija, kas tradicionāli ir tā pati, kas ar šo jautājumu strādājusi iepriekš, proti, šajā gadījumā tā būtu Ārlietu komisija.
Politiķe atzīmēja, ka Saeimai būs jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšanas termiņš parlamenta sēdē. Viņa atzīmēja, ka parasti atbildīgā komisija jau iepriekš vienojas, kādu termiņu piedāvāt, taču normatīvos tāda prasība nav paredzēta. Kalniņa-Lukaševica rosināja atsaukties uz Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumu atstāt šo jautājumu izlemšanai nākamajam Saeimas sasaukumam, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt nākamā gada 1. novembris, kas būtu pirms pašām šī sasaukuma Saeimas pilnvaru beigām un jau pēc vēlēšanām.
“Tas nozīmētu, ka šajā sasaukumā padziļinātas debates par Stambulas konvenciju vairs nenotiktu,” piebilda Saeimas deputāte.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere atzīmēja, ka, pieņemot šādu datumu, Saeima nevarēs noteikt izskatīšanas datumu parlamentā. Meistere deputātus informēja, ka šī likuma izskatīšanai tagad ir piemērojami 3. lasījuma izskatīšanas noteikumi, kas nozīmē, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš nevar būt īsāks par piecām dienām, savukārt, lai izskatītu Saeimas sēdē, likumprojektam ir jābūt pieejamam vismaz piecas dienas pirms izskatīšanas.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja aicināja ievērot Saeimas kārtības rulli. Viņa akcentēja, ka nākamā Saeima kopā varētu sanākt 3. novembrī, savukārt pēdējā 14. Saeimas sēde varētu būt 29. oktobrī, kas varētu būt likumprojekta noteiktā izskatīšanas diena.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja, līdz šim izstāšanos no konvencijas atbalstošā Ināra Mūrniece (NA) paziņoja, ka šis ir politisks jautājums. Viņa rosināja deputātiem pārrunāt ierosinājumu ar savām frakcijām, lai tās pieņemtu lēmumu. Tāpat politiķe mudināja sanākt kopā, kad deputāti būs izlasījuši Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstuli un saņemti viedokļi no frakcijām.
Saeimas Ārlietu komisijas deputāti vienojās sanākt kopā trešdien, 5. novembrī, plkst. 9 neilgi pirms Saeimas ārkārtas sēdes, lai vienotos par šo jautājumu.
Jau rakstīts, ka Valsts prezidents ir nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Viņš aicināja šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai.
Ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm 30. oktobrī Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un “Progresīvie”.
Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un “Progresīvo” politiķi, bet divi deputāti – Igors Rajevs un Didzis Šmits – atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.
Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un “Progresīvie” iepriekš iesniedza Valsts prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Šonedēļ, 6. novembrī, Doma laukumā notiks atkārtots protests pret šo lēmumu.
Protesti plānoti arī Liepājā, Cēsīs un Daugavpilī. Tāpat protesti plānoti Tallinā un Tartu Igaunijā, Beļģijas galvaspilsētā Briselē, Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, Nīderlandes pilsētā Hāgā un Austrijas galvaspilsētā Vīnē.
Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.