Divu koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu lēmums šodien atbalstīt satiksmes ministra Ata Švinkas (P) demisijas pieprasījumu ir “koalīcijas partneru savstarpējās sadarbības jautājums”, aģentūrai LETA pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Tāds bija Siliņas vienīgais komentārs, atbildot uz jautājumu, vai šāds balsojums nav koalīcijas līguma pārkāpums.
Koalīcijas līgumā gan ir teikts, ka sadarbības partneru frakcijas un pie frakcijām piederošie deputāti neierosina un neatbalsta Saeimas lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam vai kādam no ministriem.
Komentējot deputātu Ulda Auguļa (ZZS) un Jāņa Vucāna (ZZS) balsojumus par Švinkas demisiju, “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pauda viedokli, ka tas ir saistīts “tikai un vienīgi ar jautājumu par Ventspils ostas parādiem”. “Tas apliecina, ka mūsu partijas un ministra principiālā nostāja pret šauru interešu lobēšanu ir neērta,” pauda deputāts.
“Fakts, ka divi koalīcijas deputāti atbalstīja ministra demisiju, norāda uz to, cik neprognozējama ir kļuvusi koalīcija. Šajā kontekstā jāpiezīmē, ka, ja Saeimā būtu balsojums par zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) demisiju, tad “Progresīvo” frakcijas balsojumu es šobrīd vairs nevaru prognozēt,” teica Šuvajevs.
Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA vērtēja, ka pēdējā laikā emocijas ir ļoti sakāpinātas.
Arī jautājumā par sabiedriskajiem pārvadājumiem bija gaidas, ka problēmas tiks risinātas raitāk, viņš paskaidroja.
Rokpelnis sacīja, ka pirms mēneša ar ministru un Autotransporta direkcijas vadību tikušies frakcijas sēdē. Vienlaikus pa šo laiku progress neesot bijis.
“Kolēģu neapmierinātība ir saprotama. Pēc balsojuma par neuzticības izteikšanu ministrs turpina darbu, tādēļ uzskatām, ka koalīcijas partneru pārmetumi ir nepamatoti,” uzsvēra Rokpelnis.
Kā vēstīts, parlamentāriešu vairākums šodien Saeimas sēdē noraidīja opozīcijas deputātu sagatavoto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Švinkam.
Lēmuma projekts tapa pēc opozīcijas deputātu pieprasījuma ministram par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos.
Pret demisijas izteikšanu nobalsoja 47 Saeimas deputāti, bet Švinkas demisijas pieprasījumu atbalstīja 45 deputāti. Pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Igors Rajevs balsojumā atturējās.
Švinkas demisiju atbalstīja arī divi koalīcijas deputāti – Augulis un Vucāns.
Augulis, aģentūrai LETA skaidrojot savu balsojumu Saeimā, uzsvēra, ka sabiedriskā transporta samazinājums reģionos esot daudz lielāks nekā publiski minētie 16%. Šāda situācija būtiski ietekmē iedzīvotāju iespējas nokļūt pie ārsta un citās institūcijās, īpaši reģionos, akcentēja deputāts.
Viņš norādīja, ka ministrs, tiekoties ar frakciju un uzstājoties Saeimā, nav piedāvājis pārliecinošu risinājumu nākamajam gadam, tikai cerību uz Finanšu ministrijas palīdzību. Sarunas ar pašvaldībām nav notikušas, un pašvaldību vadītāji gatavo vēstuli Saeimai, Ministru prezidentei un komisijām, uzsverot, ka tik straujš reisu samazinājums nav pieļaujams.
Augulis arī kritizēja idejas par jaunu uzņēmumu izveidi Autotransporta direkcijas paspārnē un par “transportu pēc pieprasījuma”, jo šiem plāniem trūkstot seguma un pamatojuma.
Viņš pauda uzskatu, ka ministrs nepārvalda nozari, un tuvākajā laikā paredzētas tikšanās ar pārvadātājiem un arodbiedrību, lai situāciju izvērtētu precīzāk.
Uzrunājot deputātus, Švinka norādīja, ka sabiedriskā transporta jautājums ir saņemts mantojumā no iepriekšējiem ministriem – Tāļa Linkaita un Jāņa Vitenberga (NA).
Viņš aicina pārvadātājus, kuri nespēj pildīt līgumus, vienoties par to pārtraukšanu, lai Autotransporta direkcija (ATD) varētu izsludināt jaunus iepirkumus ar labākiem nosacījumiem un šoferu atalgojumu. Sabiedrībai nepieciešami pārvadātāji, kas nodrošina drošu un kvalitatīvu pakalpojumu, uzsvēra ministrs.
Švinka uzsvēra, ka kilometra cena ir noteikta brīvas konkurences apstākļos, nevis valsts regulēta, tāpēc ministrs nevar to mainīt. Viņš plāno izsludināt jaunus iepirkumus, kas atbilst šodienas tirgus situācijai, meklēt tiesisku regulējumu zaudējumu kompensēšanai, sākt digitalizāciju, izstrādāt komercmaršrutu un reģionālā transporta stratēģijas, kā arī ieviest “transportu pēc pieprasījuma” Sociālā klimata fonda ietvaros.