Krievijas politiskās elites pārstāvja Igora Sečina paziņojums, ka Krievija ir “gatava kļūt par Ķīnas izejvielu bāzi”, ir izraisījis skandālu un asu reakciju pat visapņēmīgāko militāro propagandistu vidū. Z kanāli publicē ierakstus, kas faktiski atzīst, ka Maskava beidzot nostiprina savu lomu kā Pekinas resursu piedēklis, ziņo Dialog.ua.
Viens no populārajiem Z kanāla kara korespondentiem Aleksejs Živovs ir sašutis par Sečina nostāju, norādot, ka “Krievijas pagātne ir izejvielu bāze Eiropai un ASV, un tās nākotne ir izejvielu bāze Ķīnai”.
Živovs retoriski jautā militārpersonām: “Brāļi, par ko mēs lejam asinis? Par izejvielu bāzi Ķīnai?” Šāds aizkaitinājums prokremliskajā vidē liecina par dziļu plaisu Krievijas propagandas mašīnā, raksta portāls.
Sečins iepriekš atklāti paziņoja, ka Krievija būtībā ir gatava nodrošināt Ķīnai piekļuvi saviem resursiem, kas ļaus Pekinai sasniegt savus stratēģiskos mērķus. “Rosņeftj” vadītājs būtībā ir apstiprinājis to, ko neatkarīgi eksperti jau gadiem ilgi teikuši: Maskava kļūst par no Ķīnas industriālās lielvalsts atkarīgu perifēriju.
Jaunākās sankcijas dod efektu
ASV oktobra beigās noteiktās sankcijas pret diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem “Rosņeft” un “Lukoil” pilnībā stājušās spēkā 22. novembrī, taču to ietekme ir jūtama jau tagad. Sankciju rezultātā samazinās Krievijas naftas produktu nonākšana pasaules tirgū, bet šo uzņēmumu darbības ierobežošana veicina arī degvielas mazumtirdzniecības cenu pieaugumu.
“Circle K Latvia” degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norāda, ka sankciju ietekme jau ir acīmredzama. Piemēram, Somijā ir bloķēta “Lukoil” meitasuzņēmuma “Teboil” darbība, Irākā ir apturēta “Lukoil” lielākās naftas ieguves vietas “West Qurna-2” darbība un izsludināts force majeure, jo Irāka iesaldējusi visus maksājumus uzņēmumam. Bulgārija plāno valsts kontrolē pārņemt “Lukoil” piederošo lielāko naftas pārstrādes rūpnīcu. Tikmēr “Lukoil” ārvalstu aktīvu pārdošana uzņēmumam “Gunvor Group”, kas tiek dēvēts par Kremļa ietekmē esošu, ir apturēta. Neskaidrs ir arī Rumānijā esošās “Petrotel Lukoil” un Nīderlandes “Zeeland” pārstrādes rūpnīcu turpmākais liktenis.
“ASV lēmums pakļaut sankcijām “Rosņeft” un “Lukoil” ir stratēģiski nozīmīgs, jo tie ir divi lielākie Krievijas naftas tirgus spēlētāji, un šie pasākumi ietekmēs Krievijas naftas eksportu ļoti būtiski,” skaidro Gatis Titovs. “Sankciju ietekme būs atkarīga no tā, cik plaši starptautiskie uzņēmumi un naftas iepircēji nolems izvairīties no sadarbības ar šiem uzņēmumiem. Tomēr jau šī brīža situācija liecina, ka ietekme būs ievērojama.”
Vienlaikus Krievijas naftas vēl stingrāka izslēgšana no pasaules tirgus var nozīmēt naftas un naftas produktu cenu kāpumu.
Turcijas degvielas piegādātājs “Guzel Enerjii” jau ir brīdinājis klientus par gaidāmo dīzeļdegvielas cenas pieaugumu, skaidrojot to ar sankciju izraisītiem piegāžu traucējumiem, kā arī augstākām apdrošināšanas un finansēšanas izmaksām.
“Lai arī jēlnaftas cena kopš mēneša sākuma ir nedaudz samazinājusies un Brent jēlnafta tiek tirgota ap 64 ASV dolāriem par barelu, gatavās produkcijas cenas pieaug. To veicina pieprasījuma pieaugums, jaunās sankcijas pret Krieviju, Ukrainas veiksmīgie uzbrukumi Krievijas naftas nozares un loģistikas infrastruktūrai, kā arī pārstrādes rūpnīcu sezonālie darba pārtraukumi Dienvideiropā, kas samazina piedāvājuma apjomu,” uzsver G. Titovs.
Piesardzīgākas ir arī Ķīnas un Indijas pārstrādes rūpnīcas, kas aktīvi meklē alternatīvus piegādātājus. Piemēram, Ķīnas uzņēmums “Yamchang Petroleum” jau ir paziņojis par Krievijas jēlnaftas iepirkumu apturēšanu.
Lasiet arī:
VIDEO | “Man ir stingras robežas!” – Magone par intīmajām attiecībām līdz kāzām
Guvusi labumu no vīra nāves: Jāņa Timmas bijusī sieva Sedokova apsūdzēta krāpšanā
VIDEO | Neparasts gadījums – Palšu purvā novēro purva gāzes izplūdi
Kad pušķot eglīti: 12 maģiski datumi, kas pievilinās veiksmi un mieru
Starp vēlmēm un iespējām – ko zvaigznes sola katras zodiaka zīmes finansēs 2026. gadam