Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka kodolkara draudi pieaug, tomēr uzstāja, ka Krievija neesot sajukusi prātā un neizmantos kodolieročus pirmā, raksta raidorganizācija BBC.
Putins uzstāja, ka Krievija izmantos kodolieročus tikai kā atbildes gājienu. Viņš uzstājās Krievijas ikgadējā cilvēktiesību komitejas kongresā, un norādīja, ka karš Ukrainā var ievilkties. Rietumvalstu amatpersonas uzskata, ka Putins bija cerējis uz strauju uzvaru, un Krievijas spēja pielietot kodolieročus kopš februāra ir pievērsusi īpašu uzmanību.
Uzstājoties videouzrunā no Maskavas, Putins brīdināja kongresa dalībniekus, ka nebūtu pareizi slēpt kodolkara riskus, tomēr norādīja, ka Krievija nekādā gadījumā nelietos kodolieročus pirmā, un noteikti neizmantos tos iebiedēšanai. Viņš sacīja:
«Mēs neesam sajukuši prātā, mēs apzināmies, kas ir kodolieroči. Mēs negrasāmies skraidīt riņķī, vicinot tos kā naža asmeni.»
Putins lielījās, ka Krievijai esot vismodernākie un labākie kodolieroči pasaulē, un salīdzināja savu kodolstratēģiju ar ASV. Viņš sacīja, ka ASV ir gājusi tālāk, novietojot ieročus citās valstīs: «Mēs neesam uzstādījuši savus kodolieročus, ieskaitot taktiskos, citās valstīs, toties amerikāņi gan ir – Turcijā un virknē citu valstu.» Putins arī iepriekš ir uzstājis, ka Krievijas kodolstratēģija ļauj ieročus lietot tikai aizsardzībai.
Kā savdabīga atzīšanās, ka plāns iekarot Ukrainu dažās dienās ir izgāzies, nāca Putina paziņojums, ka karš var ievilkties. Tajā pašā laikā viņš sacīja, ka rezultāti jau ir ievērojami. Piemēram, Krievija esot ieguvusi jaunas teritorijas. Viņš lepojās, ka aneksijas ir padarījušas Azovas jūru par Krievijas iekšējo jūru – pēc tā esot tiecies jau cars Pēteris Lielais. Putins jau iepriekš ir sevi salīdzinājis ar caru. Tomēr par spīti paziņojumiem, ka Hersonas, Zaporižjas, Luhanskas un Doneckas apgabali esot Krievijas teritorija, Maskavai nav pilnīgas kontroles nevienā no tiem.
Novembrī krievi bija spiesti atkāpties no Hersonas – vienīgās apgabala galvaspilsētas, ko tiem bija izdevies iekarot. Saniknota par zaudējumiem frontē, Krievija veic smagas ukrainas energoinfrastruktūras apšaudes.
Šobrīd Ukrainas energopārvades tīkli ir kritiskā stāvoklī, un miljoniem cilvēku ir atstāti bez elektrības, apkures un ūdens. Tas notiek laikā, kad temperatūra Ukrainas teritorijā ir noslīdējusi zem nulles. Varas iestādes visā valsts teritorijā ir izveidojušas patvertnes, kurās iespējams sasildīties un uzlādēt elektroierīces, tomēr ar to var būt par maz. Pastāv bažas, ka daudzi ies bojā nosalstot.
Krievija turpina apšaudes, un izmanto arī ieročus, kas karadarbībā nav atļauti. Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņojusi par fosfora bumbām pie Avdijivkas 7.decembra vakarā, un mikroblogošanas vietnē Twitter publicēja video.
All hell has broken loose over Avdiyivka.
But even this will not help the russians to win. pic.twitter.com/ODB0TELHMN— Defense of Ukraine (@DefenceU) December 7, 2022
Tikmēr Krievijā jebkāda kara kritizēšana tiek noklusināta. Pirms cilvēktiesību padomes kongresa desmit tā dalībnieki izteica šaubas par kara nepieciešamību un tika aizvākti no dalībnieku saraksta. Tā vietā kongresam pieaicināja kara atbalstītājus. Arī apspriežamās tēmas tika rūpīgi pārbaudītas.
Lasiet arī: ASV pastiprinās savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs
