Kamēr Krievija uzstāj, ka tās kuģis “Yantar” ir paredzēts pētniecībai, citas valstis, to vidū arī Lielbritānija, to uzskata par spiegošanas peldlīdzekli, un tagad tas sagādā galvassāpes britu aizsardzības amatpersonām, raksta BBC.
Jau ilgstoši tiek uzskatīts, ka kuģis tā vietā, lai pētītu ūdeņus, kartē Lielbritānijas zemūdens kabeļus, kuriem tiek izmantoti vairāk nekā 90% valsts datu pārraidei. Tagad galvassāpēm ir vēl viens iemesls – “Yantar” apkalpe tēmējusi uz Karalisko Gaisa spēku patruļlidmašīnām ar lāzeriem. Lāzeru staru spīdināšana pilotiem acīs ir provokācija, un britu aizsardzības ministrs Džons Hīlijs (John Healey) to nodēvējis par ļoti bīstamu rīcību. Lielbritānija šādas darbības ir pretlikumīgas un var novest pie ieslodzījuma.
Hīlija vēstījums Krievijai un tās diktatoram Vladimiram Putinam bija skarbs – viņš sacīja, ka briti redz situāciju un zina, ko krievi dara: “Ja “Yantar” šonedēļ virzīsies uz dienvidiem, mēs esam gatavi.” Tādējādi Hīlijs lika saprast, ka, gadījuma, ja krievu kuģis iepeldēs Lielbritānijas ūdeņos, atbilde būs militārs spēks.
Šī nav pirmā reize, kad “Yantar” klīst Lielbritānijas tuvumā. Gada sākumā britu flotes zemūdene veica pacelšanos tieši kuģa priekšā, lai apturētu tā kustību.
Galvenās bažas rada tas, ka “Yantar” atrašanās pie britu krastiem ir daļa no Kremļa operācijas,
lai atrastu un kartētu visus zemūdens kabeļus un cauruļvadus, kas savieno Lielbritāniju ar pārējo pasauli. Tā ir arī daļa no plašāka Krievijas rīcības modeļa, kurā ietilpst arī lidrobotu palaišana pie Eiropas lidostām un militārajiem objektiem, un iznīcinātāju ielidošana NATO gaisa telpā.
Tā kā valsts atrodas uz salas, britiem zemūdens datu pārraides kabeļi ir ļoti būtiski. Gāzes un naftas cauruļvadi savieno Lielbritāniju ar aizjūras kaimiņvalstīm, piemēram, Norvēģiju. Gan kabeļi, gan cauruļvadi lielākoties nav nekā īpaši aizsargāti, un ļoti interesē Krieviju.
NATO zemūdens kabeļus un cauruļvadus ierindojusi pie kritiskās infrastruktūras objektiem. Tajā pašā laikā tie ir arī punkti, uz kuriem var izdarīt spiedienu, veicot sabotāžas, tādējādi apdraudot gan civilo, gan militāro komunikāciju.
Atvaļinātais Karaliskās flotes komandieris Toms Šarps (Tom Sharpe) skaidri norādīja, ko dara spiegu kuģi, un visredzamākais esot tas, ka
tie atrodas virs kritiskās infrastruktūras un ošņājas ap kabeļiem,
pa kuriem ik dienu starp Lielbritāniju un ASV tiek pārraidīta informācija par milzīga apjoma finanšu darījumiem.
Lai gan Krievija “Yantar” dēvē par pētniecisko peldlīdzekli, tas tomēr ir daļa no Krievijas Dziļjūras izpētes direktorāta, kas ir tieši pakļauts Aizsardzības ministrijai. Un satraucošāk par augsto tehnoloģiju saziņas aprīkojumu ir tas, kas paliek neredzams.
No “Yantar” iespējams vadīt neliela izmēra bezpilota zemūdenes, kas var ienirt vairāku tūkstošu metru dziļumā. Tās var gan kartēt kabeļus, gan pārraut tos vai novietot sabotāžas iekārtas, kuras iespējams aktivizēt tad, kad krieviem tas nepieciešams. Karaliskā flote ekperimentē ar dažādām metodēm draudu novēršanai, tomēr kritiķi baidās, ka britu krasta drošībai jau varētu būt nodarīts kaitējums.
Krievijas vēstniecība Londonā paziņojusi, ka Lielbritānijas drošība netiek apdraudēta, un Hīlija izteikumi esot provokācija. Tajā pašā laikā Ukrainā joprojām plosās karš, kuru Putins negrasās izbeigt un pie kura vaino rietumvalstis.
Lasiet arī: ASV augstākās militārpersonas dodas uz Ukrainu; apspriedīs kara izbeigšanu