Finanšu krāpšanas ierobežošanai ir jāstiprina telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju atbildība, jo krāpnieciskie darījumi bieži sākas gan sociālajos tīklos, gan pie telekomunikāciju operatoriem, pirmdien teica Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.
FNA pārstāvji pirmdien tikās ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Andu Čakšu (JV), lai pārrunātu aktualitātes finanšu krāpšanas ierobežošanas jomā.
Tikšanās laikā Cērps uzsvēra, ka finanšu krāpšanas kļūst arvien rafinētākas un būtu jārunā ne tikai par ietekmi uz finanšu sektoru, bet arī par valsts drošību, valsts iestāžu reputāciju un uzticamību.
Viņš skaidroja, ka ir nepieciešams stingrāks un konkrētāks regulējums, jo, kamēr tāda nav, katra iesaistītā puse vajadzīgās izmaiņas traktē citādāk. Turklāt, lai ieviestu šīs drošības sistēmas, ir nepieciešamas būtiskas izmaksas.
Cērps pēc tikšanās aģentūrai LETA skaidroja, ka krāpniecības novēršanas ķēdē nepieciešams stiprināt tieši telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju atbildību, jo krāpnieciski darījumi sākas gan sociālajos tīklos, gan pie telekomunikāciju operatoriem, un tikai pats pēdējais posms ir finanšu iestādes.
“Lai varētu efektīvi cīnīties ar krāpniecību, ir jāpievēršas visiem posmiem, kuros tā tiek īstenota. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, uzmanībai jābūt uz telekomunikāciju operatoru pienākumiem,” stāstīja Cērps.
Minot konkrētas izmaiņas, kas nepieciešamas, Cērps stāstīja par zvaniem, kas tiek veikti no ārzemēm, radot iespaidu, ka zvanītājs atrodas Latvijā, jeb “spoofing” zvaniem.
Šobrīd telekomunikāciju operatori automātiski spēj noteikt šādus zvanītājus, ja Latvijā reģistrētais telefona numurs ir konkrētā operatora tīklā, tāpēc krāpnieki viena mobilo sakaru operatora tīklā reģistrēto telefona numuru izmanto, lai zvanītu cita operatora tīklā reģistrētam telefona numuram.
Cērps uzsvēra, ka šāda veida zvani būtu likumiski aizliedzami vai īpaši identificējami, lai saņēmējs redzētu, ka zvans netiek veikts no Latvijas.
Savukārt īsziņas, kas satur tiešsaistes saites uz dažādām krāpnieciskām mājaslapām, būtu jāidentificē un jābloķē vai arī saņēmējam būtu jāsniedz informācija, ka šajā īsziņā ir iespējama krāpnieciska informācija.
Cērps teica, ka varētu radīt koordinācijas sistēmu, lai telekomunikāciju operatori varētu savā starpā mainīties ar informāciju.
Tāpat varētu noteikt papildu pienākumu centralizēti uzturēt krāpniecisku mājaslapu sarakstu, lai tās varētu bloķēt, pirms tās sasniegušas iedzīvotājus.
“Man šķiet, ka šādas izmaiņas ir piemērs tam, ko mums Latvijā nāksies darīt visu laiku, nepārtraukti, jo krāpnieki kļūst arvien izdomas bagātāki. Cīņa ar krāpniecību ir pastāvīgs process, līdz ar to mums jābūt gataviem šādas izmaiņas ieviest katru gadu vai vēl biežāk,” teica Cērps, paužot cerību, ka konkrētās šobrīd virzītās izmaiņas varētu tikt ieviestas pusgada laikā.
Savukārt Čakša aģentūrai LETA teica, ka nepieciešamajām izmaiņām ir vairāki bloki – pirmkārt, jāuzdod mobilo sakaru operatoriem bloķēt šos “spoofing” zvanus, un tam ir vajadzīgi grozījumi Elektronisko sakaru likumā.
Otrkārt, nepieciešama informācijas koordinēšana, arī saistībā ar krāpnieciskām saitēm, ko varētu salikt “melnajā sarakstā”, lai tās nenonāk līdz iedzīvotājiem. Treškārt, jāievieš bargāki sodi situācijās, ja krāpšana tiek veikta, uzdodoties par valsts amatpersonām, piemēram, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta vai tiesu pārstāvjiem.
Kā vēl vienu būtisku lietu Čakša minēja, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju digitālā pakta kontekstā jāpanāk, lai sociālie portāli, piemēram, “Facebook” un “Youtube”, nevarētu izmantot pirkto reklāmu, kurās viltoti video ar valsts augstākajām amatpersonām tiek izmantoti krāpnieciska satura pārdošanai. “Šobrīd var redzēt to, kas ir pasūtījis un apmaksājis šīs reklāmas, bet vienlaikus nedrīkstam to pārtraukt,” teica Čakša.
Viņa atzīmēja, ka šos likumu grozījumus varētu virzīt kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopīgu rosinājumu, jo finanšu stabilitāte ir finanšu komisijas jautājums.
“Ne visi šie likumi iet caur šo komisiju, bet būtu vajadzīga Juridiskās komisijas un Tautsaimniecības komisijas iesaiste. Signāls varētu nākt no Budžeta un finanšu komisijas,” teica Čakša, piebilstot, ka darbu pie šīm izmaiņām varētu sākt janvārī.
Paralēli plānots veidot grupu krāpniecības ierobežošanai. Tai būtu vairāki līmeņi – Saeimā varētu būt uzraudzības grupa, tāpat varētu būt kāda darba grupa izpildvaras kontekstā.
Čakša plāno sākotnēji šo jautājumu aktualizēt Budžeta komisijā, aicinot arī citus deputātus skatīties, kurā līmenī šo grupu var nostiprināt. Tālāk ir paredzēts uzrunāt ministrus un premjeri.
Tikšanās laikā Cērps arī pastāstīja, ka FNA šobrīd strādā pie informācijas apmaiņas rīka, kas sākotnēji būs četrām lielajām bankām, bet vēlāk tam varēs pievienoties arī citi finanšu nozares pārstāvji. Paredzēts, ka šajā informācijas apmaiņas rīkā dalībnieki varēs dalīties gan ar konkrētiem krāpniecības gadījumiem, gan ar tendencēm, lai informācija nonāktu pie tirgus dalībniekiem gana savlaicīgi un katrs dalībnieks varētu savā pusē veikt pasākumus krāpniecības novēršanai. Rīks varētu būt gatavs nākamā gada sākumā.
Tāpat tikšanās noslēgumā Cērps teica, ka, visticamāk, jaunas izmaiņas krāpniecības ierobežošanai būs jāveic regulāri, jo krāpnieki izdomā arvien jaunus veidus krāpšanas īstenošanai.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 10,038 miljoni eiro. Šogad desmit mēnešos īstenoti kopumā 5763 krāpšanas gadījumi. Tostarp konstatēti 3089 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5,548 miljonus eiro.