Autore: Ilona Bērziņa/BNN
VAS “Latvijas dzelzceļš” un uzņēmēju pārstāvji satiksmes ministra Ata Švinkas (PRO) delegācijas sastāvā Kazahstānā un Uzbekistānā vēl oktobrī tikās ar vietējiem uzņēmējiem un biznesa asociācijām, kur runāja par kravu pārvedumu veicināšanu starp Centrālāziju un Latviju, bet tagad ar runām par sliežu nojaukšanu šiem centieniem pārvilkta svītra.
Valsts pārstāvji aktīvi braukā pa pasauli, cenšoties piesaistīt kravas, investīcijas un sadarbības projektus. Piemēram, šoruden Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvji ar zīmolu “VIALatvia” piedalījās vienā no vērienīgākajām transporta un loģistikas izstādēm Eirāzijā “TransLogistica Kazakhstan 2025” un papildus primārajām kravu grupām – graudiem, minerālmēsliem un metālrūpniecības produktiem, aktīvi strādāja arī pie citu kravu segmentu, tostarp Ķīnas konteineru kravu piesaistes.
Par to, cik Centrālāzijas virziens mums ir svarīgs, tika runāts jau praktiski uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, jo sadarbība ar Kazahstānu un citām Centrālāzijas valstīm Latvijas uzņēmējiem ir alternatīva Krievijas un Baltkrievijas tirgiem. Ne reizi vien pēdējo gadu laikā ticis uzsvērts, ka mums jāizmanto Kazahstānas vēlme sadarboties ar Baltijas reģionu un kopīgi strādāt ar Latviju.
Sarunas notiek, delegācijas tiek uzņemtas, arī rezultāt ir, taču tajā pašā laikā publiskajā telpā izskan paziņojumi, kas šos centienus var iznīcināt vēl pirms tie pārvēršas reālos līgumos.
BNN rīcībā ir informācija, ka vienā no Latvijas lielajām ostām strādājošs universālais terminālis tieši šī iemesla dēļ jau saņēmis atteikumu parakstīt ilgtermiņa sadarbības līgumu ar Uzbekistānu.
Kā BNN norādīja tranzīta jomā strādājošie uzņēmēji, mūsu reputācija – tranzīta, loģistikas un sadarbības partnera tēls – balstās ne tikai infrastruktūrā, bet arī uzticamībā un potenciālie partneri uzmanīgi seko ne vien oficiāliem dokumentiem, bet arī tam, kas tiek runāts skaļi. Ja publiskajā telpā parādās ziņas par infrastruktūras likvidēšanu, sliežu nojaukšanu vai stratēģiskas nozares “neperspektivitāti”, tad loģisks jautājums ir – kāpēc slēgt ilgtermiņa līgumus valstī, kas pati apšauba savas iespējas?
Saskaņā ar neoficiālu informāciju sarunas ir apstājušās, līgumi netiek noslēgti un kravas aiziet citur. Šeit nav runa par cenzūru vai viedokļu aizliegšanu. Runa ir par izpratni, ka katrs skaļš paziņojums par stratēģisku infrastruktūru ir signāls tirgum. Un tirgus reaģē ātri.
Valstij nevar būt divas sejas: viena – delegācijās, kas aicina sadarboties, otra – publiskajā telpā, kas apšauba pašu piedāvājuma pamatus. Ja vēlamies ekonomisko stabilitāti un attīstību, tad pirms skaļiem paziņojumiem būtu vērts uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kā šo dzirdēs tie, no kuriem mēs rīt gaidām kravas, investīcijas un uzticību?
Lasiet arī: “Ļoti muļķīgi” — Zatlers vērtē politiķu diskusijas par sliežu noņemšanu