Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien kritizēja Veselības ministrijas (VM) pārstrādātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paužot, ka deklarēšanās fakta sasaiste ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ir neskaidrs risinājums, kas turklāt nerisina finansējuma trūkumu nozarei.
Komisijas sēdē deputāti uzsvēra, ka piedāvātais risinājums nepalielina veselības aprūpes finansējumu, kā arī rada praktiskas un juridiskas neskaidrības, īpaši attiecībā uz personām, kuras dzīvo un strādā ārvalstīs.
VM piedāvātais likumprojekts paredz atteikšanos no tā sauktās veselības aprūpes divu grozu sistēmas, tā vietā veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu balstot uz nodokļu nomaksas un rezidences principu.
Saskaņā ar likumprojektu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros būtu personām, kuras ir sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai, kā arī noteiktām personu grupām, kuras nav sociāli apdrošinātas, bet kurām ir vismaz mēnesi deklarēta vai reģistrēta dzīvesvieta Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz virkni izņēmumu īpaši aizsargājamām personu grupām, kurām veselības aprūpe tiktu nodrošināta neatkarīgi no deklarēšanās vai nodokļu nomaksas.
Deputāti diskusijā vairākkārt norādīja, ka deklarēšanās princips pats par sevi nav saistāms ar veselības aprūpes finansējuma pieaugumu, jo deklarēšanās ir administratīvs instruments, nevis reāls ieņēmumu avots nozarei.
Tāpat tika uzsvērts, ka deklarētās dzīvesvietas fakts ir personas brīvprātīga rīcība, kuru praksē ir grūti efektīvi kontrolēt.
Sēdes laikā deputāti pievērsa uzmanību arī tam, ka, pēc VM sniegtajiem datiem, 2024. gadā ārvalstīs deklarētie Latvijas valstspiederīgie Latvijā saņēmuši veselības aprūpes pakalpojumus aptuveni trīs miljonu eiro apmērā. Vienlaikus tika norādīts, ka ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo kopējais skaits ir būtiski lielāks, un deklarēšanās kritērijs vien neatspoguļo personas faktisko saikni ar valsts veselības aprūpes sistēmu.
Neraugoties uz sniegtajiem skaidrojumiem, komisijas deputāti secināja, ka piedāvātais regulējums nesniedz pienesumu veselības aprūpes finansējuma palielināšanai un neatbilst iepriekš komisijā vairākkārt izskanējušajām prasībām.
Līdz ar to komisijā par likumprojektu pirmajā lasījumā nenotika pat balsojums, un deputāti aicināja VM turpināt darbu pie priekšlikumiem, kas skaidri iezīmētu personu grupas un piedāvātu risinājumus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai.
Deputāte Ingrīda Circene (JV) sacīja, ka deklarēšanās princips nav samērojams ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, jo tas saistīts ar nodokļu maksāšanu pašvaldībai.
“Jūs ietiepjaties un ceturto reizi nākat ar priekšlikumu, ko esam noradījuši,” pauda Circene. Viņa uzsvēra, ka arī ārzemēs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie visi var būt deklarēti arī Latvijā, līdz ar to šai pazīmei nav nekādas nozīmes. “No jūsu ceturtās reizes tā paša piedāvājuma veselībai klāt nenāk neviens cents,” izteicās Circene.
Savukārt VM valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins, atbildot deputātei, skaidroja, ka diemžēl ne aizpagājušajā gadā, ne pērn nav izdevies vienoties par iespēju kopumā pārskatīt nodokļu sistēmu. Viņš piekrita, ka piedāvātie grozījumi nav uzskatāmi par konceptuālu veselības aprūpes finansēšanas reformas risinājumu, bet tas esot viens no soļiem, lai primāri valsts apmaksātos veselības pakalpojumus virzītu likumprojektā definētajām personu grupām. Viņš arī norādīja, ka deklarētās dzīvesvietas princips jau tiek izmantots citās valsts politikas jomās un ir tehniski administrējams, ņemot vērā esošo valsts informācijas sistēmu sasaisti un citu resoru iesaisti.
Deputāte Ramona Petraviča (LPV) sēdē norādīja, ka no likumprojekta izrietot, ka valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi tiktu liegti personām, kuras strādā ārvalstīs, savukārt ietaupījums būtu aptuveni trīs miljoni eiro gadā. Viņas ieskatā šāda summa nav būtiska, jo, piemēram, “Bērnu aizsardzības centrs reklāmām tērē gandrīz divus miljonus eiro”. Petraviča uzsvēra, ka nav skaidrs, kuriem tieši šie līdzekļi tiktu novirzīti, norādot, ka valsts apmaksātu veselības aprūpi paredzēts nodrošināt aizturētajiem patvēruma meklētājiem, personām, kas aizturētas uz robežas, kā arī bēgļiem, kuri Latvijai būšot jāuzņem, vienlaikus atņemot šīs tiesības Latvijas valstspiederīgajiem, kuri strādā ārvalstīs, atbrauc uz Latviju, tērē naudu, izmanto pakalpojumus un sūta līdzekļus saviem radiniekiem. Viņa uzsvēra, ka arī šie cilvēki piedalās nodokļu maksāšanā.
Kņigins skaidroja, ka personām, kuras uzturas Latvijā, bet nav uzskatāmas par Latvijas valstspiederīgajiem, tiesības uz veselības aprūpi tiek noteiktas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulējumam un tiesu praksei. Viņš norādīja, ka saskaņā ar tiesas spriedumu jebkurš ES pilsonis, kurš iebrauc Latvijā un ilgāk par trim mēnešiem šeit uzturas bez nodarbinātības un ienākumiem, ir tiesīgs pretendēt uz valsts apmaksātu veselības aprūpi. Pēc viņa teiktā, turpmāk šādām personām būtu jādeklarē dzīvesvieta Latvijā vai jāmaksā nodokļi, tādējādi atbilstot likumprojektā noteiktajai pirmajai personu grupai.
Circene atzīmēja, ka deklarēšanās pazīme ir atkarīga no personas brīvprātības un ka jebkurš, kas vēlēsies, minūtes laikā no citas valsts varēs deklarēties Latvijā. Kņigins atbildēja, ka tāpēc nepieciešams iesaistīt Iekšlietu ministriju (IeM), kas skaidrotu deklarēšanās principus, jo neesot tā, ka gluži jebkurš var vienkārši deklarēties. To regulē attiecīgi normatīvie akti un par to atbild IeM.
VM pārstāvis uzsvēra, ka risinājums attiecas tikai uz Latvijas valstspiederīgajiem,
bet, piemēram, trešo valstu pilsoņu gadījumā, pieeja pakalpojumiem būtu tikai caur nodokļiem. Tāpat, ja cilvēks grib maksāt nodokļus citā valstī, no Latvijas ir “jāizdeklarējas”, citādi ir dubultā nodokļu aplikšana, apgalvoja VM pārstāvis.
Deputāti gan tam iebilda, atzīmējot, ka “dzīvē tā nenotiek”, bet Kņigins norādīja, ka, tas, ka praksē tā nenotiekot, nav VM, bet gan citu iestāžu atbildība, kurām attiecīgi būtu šādos gadījumos jāsauc pie atbildības.
Deputāte Līga Rasnača (P) vērsa uzmanību, ka šāds risinājums vienkāršāk attiecināms uz Eiropas valstīm, jo nebūtu problēmas ar informācijas apmaiņu, bet sarežgītāk šo risinājumu būtu piemērot Apvienotās Karalistes un trešo valstu gadījumā.
Komisija lūdza VM divu nedēļu laikā sagatavot pārskatu par iedzīvotāju grupām, kuras ietekmētu šis risinājums. Vienlaikus tika aicināts rast risinājumu, lai palielinātu finansējumu medicīnai kopumā.
Savukārt otru sēdē skatīto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”, ko izstrādājusi Zemkopības ministrija, pirmajā lasījumā deputāti atbalstīja. Tas paredz precizēt Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarojumu veterināro zāļu aprites datu apkopošanā un statistikas veidošanā, tostarp attiecinot to arī uz cilvēkiem paredzēto zāļu lietošanu dzīvniekiem, kā arī nostiprināt veterināro zāļu reģistra informācijas sistēmas un veterinārās e-veselības informācijas sistēmas (eVETIS) funkcijas un mērķus.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības regulas prasību izpildi, tostarp digitalizētu datu reģistrēšanu un ziņošanu ES datubāzēs, uzlabot veterināro zāļu aprites uzraudzību un izsekojamību, kā arī mazināt antimikrobiālās rezistences attīstības risku.
Lasiet arī: Mieriņa rosina Nobela Miera prēmiju Donaldam Trampam – lēmums nav saskaņots ar valdību, vēsta “Ir”