Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Ogres rajona slimnīcas un Liepājas reģionālās slimnīcas amatpersonu, iespējams, noziedzīgu darbību rezultātā abas ārstniecības iestādes, slēdzot līgumus ar medicīnas preču piegādātājiem, varētu būt pārmaksājušas virs 300 000 eiro, izriet no Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja (KNAB) izplatītā paziņojuma.
KNAB izmeklētais kriminālprocess esot saistīts ar slimnīcu amatpersonu iespējamu prettiesisku vienošanos ar konkrētiem medicīnas preču piegādātājiem par šo uzņēmumu uzvaru piecos publiskajos iepirkumos.
Biroja rīcībā esošā informācija liecina, ka abu slimnīcu valsts amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli un prettiesiski vienojās ar diviem medicīnas preču piegādātājiem par šo uzņēmumu uzvaru piecos slimnīcu īstenotajos publiskajos iepirkumos. Lai nodrošinātu šo uzņēmumu uzvaru, iepirkumu tehniskā specifikācija bija pielāgota konkrēto medicīnas preču piegādātāju prasībām.
Noziedzīgo nodarījumu rezultātā ietekmētā līgumsumma pārsniedz 300 000 eiro, kas finansēti no Latvijas un Eiropas Savienības (ES) budžeta līdzekļiem.
Kriminālprocesā veiktas kratīšanas vairāk nekā 20 objektos dažādās Latvijas vietās, tostarp Liepājas reģionālajā slimnīcā un Ogres rajona slimnīcā. Septiņām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību. Nevienai no kriminālprocesā iesaistītajām personām nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.
KNAB skaidro, ka divi izmeklētie kriminālprocesi ir saistīti ar iespējamiem likumpārkāpumiem Liepājas reģionālajā slimnīcā. Vienu kriminālprocesu KNAB sāka šā gada 16. janvārī aizdomās par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā. KNAB izmeklēšanu šajā lietā veic sadarbībā ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru.
Otru kriminālprocesu, kurā iesaistīta Liepājas reģionālā slimnīca, Eiropas prokuratūra (EPPO) sāka 2025. gada 2. decembrī aizdomās par iespējamu gatavošanos izdarīt krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Atbildība par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem paredzēta Krimināllikuma 15. panta trešajā daļā, 177. panta trešajā daļā un 318. panta otrajā daļā.
Savukārt kriminālprocesu, kas saistīts ar Ogres rajona slimnīcu, EPPO sāka 2025. gada 24. novembrī aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas radījusi smagas sekas. Atbildība par šādiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzēta Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 318. panta otrajā daļā.
Abus kriminālprocesus EPPO sāka pēc tam, kad KNAB iegūtos materiālus atbilstoši ES normatīvo aktu prasībām nosūtīja izvērtēšanai prokuratūrai. Pēc lietas uzsākšanas EPPO nodeva lietu izmeklēšanai KNAB.
KNAB informē, ka veselības aprūpes joma pēdējos gados nonākusi tā redzeslokā. 2024. gadā KNAB noslēdza korupcijas risku analīzi, kurā vērtēja saistību starp vairāku Latvijas slimnīcu īstenotajiem publiskajiem iepirkumiem un šo iepirkumu uzvarētāju veiktajiem ziedojumiem. KNAB par analīzes rezultātā izdarītajiem secinājumiem informēja arī Veselības ministrijas amatpersonas.
KNAB vērš uzmanību, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kad tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
LETA jau vēstīja, ka par iespējamām nelikumībām Liepājas reģionālajā slimnīcā otrdien aizturēti pieci cilvēki, tostarp valsts amatpersona, bet divas personas aizturētas par iespējamām nelikumībām Ogres rajona slimnīcā, aģentūrai LETA apstiprināja KNAB.
Viens no aizturētajiem bija Liepājas reģionālās slimnīcas valdes loceklis Andris Vistiņš. Latvijas Televīzija ziņo, ka Vistiņš trešdien bija ieradies darbā, jo viņam nav liegts pildīt savus pienākumus. Pārējie Liepājas slimnīcā aizturētie nav amatpersonas.
“Es esmu parakstījies par tālāku datu neizpaušanu un nekādus sīkākus komentārus sniegt pašlaik nevarēšu. Tas arī šobrīd no manas puses viss, pārējās lietas jau šobrīd publiski ir izskanējušas. Arī tiesībsargājošās iestādes ziņos par savām darbībām,” komentējis Vistiņš.
Ar “Ogres rajona slimnīcas” valdes priekšsēdētāju Daini Širovu (NA) aģentūrai LETA līdz šim nav izdevies sazināties. Otrdien viņa tālrunis bija izslēgts.
Ogres rajona slimnīcas īpašnieks Ogres novada pašvaldība. Valdes priekšsēdētājs ir Širovs, bet valdes locekles Sandra Žaunerčika un Ilze Trukšāne. Slimnīca 2024. gadā apgrozīja 18 374 069 eiro un strādāja ar 1 079 394 eiro peļņu.
Liepājas Reģionālās slimnīcas lielākais īpašnieks ir Liepājas pašvaldība, bet neliels kapitāldaļu skaits pieder Rīgas Stradiņa universitātei. Slimnīcas valdes locekļi ir Andris Platais un Vistiņš. Padomes priekšsēdētājs ir Toms Baumanis, bet padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Juris Bārzdiņš un valdes loceklis Jānis Bērziņš. Slimnīca 2024. gadā apgrozīja 44,7 miljonus eiro un strādāja ar 313 285 eiro zaudējumiem.
Lasiet arī: 43 miljoni eiro solidāri: tiesa pieņem vēsturisku spriedumu “Krājbankas” lietā