ASV viceprezidents Dž. D. Venss (JD Vance) sacījis, ka sabiedrotie Eiropā devuši amerikāņiem Grenlandē plašākas tiesības, nekā ir gatavi publiski atzīt, raksta britu raidorganizācija BBC.
Venss intervijā Meginas Kellijas šovā sacīja, ka ASV ieguvušas daudz vairāk, nekā tām sākotnēji bijis. Viņš uzsvēra, ka janvārī ASV prezidenta Donalda Trampa (Doald Trump) pieminetās vadlīnijas nākotnes sadarbībai būs amerikāņiem ļoti izdevīgas.
Trampa paziņojums janvārī bija atvieglojums pēc tam, kad bija izskanējuši izteikumi, ka ASv gatavas arī izmantot spēku pret to sabiedroto NATO Dāniju, lai iegūtu savā pārvaldībā arktisko salu Grenlandi. ASV prezidents sacīja, ka Grenlande ir īpaši būtiska, lai aizsargātos pret iespējamiem Krievijas un Ķīnas uzbrukumiem.
Gan Dānija, gan tās autonomā teritorija Grenlande norādījušas, ka nepiekritīs atteikties no arktiskās teritorijas suverenitātes, un Eiropas līderi izrādīja atbalstu dāņiem.
Grenlande ir reti apdzīvota, bet tās novietojums padara to par ideālu vietu agrīnās brīdināšanas sistēmām.
Tramps, nesniedzot pierādījumus, apgalvoja, ka reģionu apsēduši ķīnieši un krievi, un amerikāņiem sala vajadzīga, lai pienācīgi pasargātu savu valsti. Pašlaik ASV militārajā bāzē Grenlandes ziemeļrietumos pastāvīgi izvietoti vairāk nekā simts karavīri, un tā darbojas kopš 2.pasaules kara beigām. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo vienošanos, ASV Grenlandē var izvitot tik daudz karavīru, cik uzskata par nepieciešamu.
Venss nesniedza sīkāku informāciju par Trampa izziņotā plāna niansēm, un to, kas ir papildus ieguvumi, tomēr atkārtoja, ka krieviem un ķīniešiem attiecībā uz salu esot savu plāni. ASV viceprezidents sacīja, ka tas ir viens no nerakstītajiem likumiem, kuru zinot visi – ja krievi vai ķīnieši ietekmētu kādu no amerikāņu pretraķešu aizsardzības sistēmām, tās tiktu aizstāvētas, bet amerikāņi par to neko nesaņemot pretī. Tāpēc esot mazliet jāpārraksta noteikumi, un, ja ASV aizstāvot visas pasaules aizsardzības sistēmu, tai esot jāgust kaut kāds labums.
Nav zināms, vai Venss tādējādi atsaucās uz Grenlandes dabas resursiem (tostarp retzemju metāliem, urānu un dzelzsrūdu), kas klimata pārmaiņu izraisītās ledāju kušanas dēļ kļuvuši vieglāk pieejami. Zinātnieki uzskata, ka arktiskajā salā ir arī ievērojami naftas un gāzes krājumi. Tramps iepriekš sacījis, ka vadlīnijas ietvertu arī pieejas došanu Grenlandes resursiem.
Tikmēr ASV viceprezidents apsūdzēja Eiropas sabiedrotos divkosībā – runājot privāti, eiropieši esot draudzīgi un gatavi daudz ko dot, bet publiski uzbrūkot amerikāņiem. Venss piebilda, ka tas viss esot šovs, un doma, ka eiropieši nav nekādā veidā nākuši pretī ASV, esot maldīga.
Lasiet arī: Trampa radītā Grenlandes krīze: sabiedrotie gājienu neaizmirsīs