Laikā, kad Krievijas ekonomika atrodas kaut kur pa vidu starp stagnāciju un lejupslīdi, vienkāršie pilsoņi sāk izjust Kremļa agresijas cenu, raksta britu raidorganizācija BBC.
Teju visām pirmās nepieciešamības precēm cenas ir pieaugušas, arī olām un dārzeņiem. Maskavā dzīvojošā reklāmas speciālista Aleksandra ikmēneša izdevumi pārtikai tikai viena mēneša laikā pieauga par 22%, no 35 000 rubļu (450 dolāriem) uz 43 000 rubļu (555 dolāriem). Arī kafija pa ceļam uz darbu pēkšņi kļuva par 26% dārgāka.
Arī tas, ka vīrieša apmeklētā kafejnīca jau nav slēgusi durvis, var kļūt par laika jautājumu. Ziņu aģentūra “Reuters” raksta, ka restorāni un kafejnīcas Krievijā tiek aizvērtas straujākajā tempā kopš iebrukuma Ukrainā, un patērētāju pirktspēja kritusies pat visnotaļ turīgajā Maskavā. Slēgtas atpūtas vietas un tumši skatlogi redzami kā Maskavā, tā Vladivostokā pie Klusā okeāna, 6500 kilometrus uz austrumiem, un norāda uz vērā ņemamu ekonomisko lejupslīdi.
BBC raksta, ka cenas Krievijā augušas jau kopš Kremļa pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms četriem gadiem, un to veicināja valsts budžetā lauvas tiesu aizņemošā kara sponsorēšana un aizsardzības izdevumi. Tas savukārt radīja strauju ekonomikas izaugsmi, un paaugstināja dzīves līmeni. Līdz pat šim brīdim lielākā daļa iedzīvotāju nemanīja augsto inflācijas līmeni, jo īpaši lielajās pilsētās – Maskavā un Sanktpēterburgā. Lielais naudas apjoms un
tēriņi maskējuši kara, ārzemju investoru aiziešanas un rietumu sankciju pieaugošās ekonomiskās sekas.
Tomēr 2025.gadā ekonomiskā izaugsme ievērojami palēninājās, un algas vairs nespēja tikt līdzi inflācijai, un cenu pieaugums sācis sist pa maciņiem. Savukārt 2026.gada sākumā cenas lielveikalos nepilna mēneša laikā pieauga par 2,3%. Kopš gada sākuma viss kļuvis dārgāks – sākot no gaļas un rauga, beidzot ar medikamentiem un komunālajiem maksājumiem.
Kopš 2019.gada BBC katru otro janvāri vienā no lielveikalu ķēdes “Pyaterochka” Maskavas veikaliem iegādājas vienus un tos pašu 59 pamatproduktus. Pirkumā iekļauti dārzeņi un augļi, piena un gaļas produkti, konservētie ēdieni, ātri pagatavojamās nūdeles, saldumi un dzērieni, tostarp alus. 2024.gadā šāds pirkums izmaksāja 7358 rubļus (83 dolārus), bet šogad janvārī – 8724 rubļus (112 dolārus). Ievērojamākais cenas kāpums piemeklējis augļus un dārzeņus. Krievija lielā mērā paļaujas uz augļu un dārzeņu importu, tāpēc cenas veikalos ir atkarīgas no rubļa kursa svārstībām un traucējumiem piegādes ķēdēs. Iebrukums Ukrainā izraisīja kā vienu, tā otru.
Tajā pašā laikā ievērojami – par 41% – pieaugušas arī piena produktu cenas. Tie parasti tiek ražoti uz vietas, bet
piena pārstrādes industriju skārušas pieaugošas izmaksas fermu uzturēšanā, aizdevumi ar milzīgām procentu likmēm,
un arī darbaspēka trūkums.
Viens no pēdējiem notikumiem, kas atstājis iespaidu uz Krievijas veikalu cenām, ir pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšana no 20% uz 22%. Nodokļa paaugstināšana ir tieši saistīta ar karu Ukrainā, un Krievijas finanšu ministrija norādījusi, ka nepieciešams finansēt valsts aizsardzību un drošību.
Kamēr maskavietis Aleksandrs BBC sacīja, ka negrasās mainīt ēšanas paradumus, citiem to nākas darīt. 68 gadus vecā Nadežda stāstīja, ka vairs nevar atļauties iegādāties liellopa gaļu, un ir jāpērk lētākās zivis. Sieviete ar vīru dzīvo Maskavā, un abi izteik ar valsts pensijām un vīra papildus ienākumiem. Viņa sacīja, ka teju visa viņas pensija tiek izlietota pārtikas iegādei, kas nozīmē, ka citi izdevumi jāatliek. Abi krājuši automašīnas remontam, bet nācies izmantot ietaupījumus pārtikai. Arī jauna ziemas jaka vīram jāatliek uz nākamo gadu.
Kāda Maskavas mārketinga speciāliste sākusi pievērst uzmanību lielveikalu akcijām, un arī viņai nācies izmantot iekrājumus. Viņa ar vīru vairs nevar atļauties ēst arpus mājas, tomēr arī vakariņu izmaksas mājās ir teju dubultojušās.
Viens no lielākajiem triecieniem Krievijas ekonomikai šogad varētu būt saistīts ar naftu.
Federālais budžets balstās uz pieņēmumu, ka naftas cenas ir augstas, bet pat kopš 2026.gada sākuma tirgus cena ir kritusies, un kāpums nav sagaidāms. Naftas eksportu skārušas arī ASV sankcijas, kas samazinājušas naftas plūsmu uz vienu no Krievijas galvenajām tirdzniecības partnerēm – Indiju. Tas nozīmē, ka krievi saskarsies ar lielāku budžeta deficītu nekā bija plānojuši.
Aizņemšanās ir sarežģīts variants, ņemot vērā augstā procentu likmes. Vien dažas valstis vēlas aizdot Kremlim, kas turpina izvērst karu, un kurš zināms kā neuzticams sadarbības partneris. Līdz ar to Maskavai nāksies izmantot citus ceļus – turpmāku nodokļu celšanu, vai arī tēriņu apgriešanu, galvenokārt publisko pakalpojumu jomā.
Ekonomiste un Penna Valsts Universitātes asistējošā viesprofesore Tatjana Mihailova norādīja, ka kopējās tendences liecina pat virzību uz stagnāciju un iespējamu IKP kritumu. Pašlaik nekas neliecinot par ekonomikas lejupslīdi, bet Mihailova uzskata, ka tā ir ļoti iespējama.
Lasiet arī: Porošenko: Atcerieties, ka Putins ir VDK virsnieks