Vladimirs Putins noteikti sāka karu Ukrainā, bet, tā kā vēlētāji, kas viņu ievēlēja, viņu atbalsta, var droši teikt, ka pret Ukrainu cīnās krievu tauta, intervijā “Brīvās Krievijas forumam” vietnē YouTube paziņojis slavenais šahists un Krievijas opozicionārs Garijs Kasparovs.
Valsts vadība vai nu apmierina savu vēlētāju prasības, vai arī ilgi nepaliek pie varas. Tas liek domāt, ka krievi vēlējās valdnieku, kurš kurinātu kara liesmas, uzskata Kasparovs.
Jautāts, vai pret Ukrainu cīnās Putins vai krievi, Krievijas opozīcijas līderis atbildēja: “Es varu palikt pie tās pašas paradigmas, ko izmantoju, analizējot Ameriku, sakot, ka tas nav jautājums par Trūmenu vai Trampu, tas ir jautājums par cilvēkiem, kas ievēlēja Trūmenu vai Trampu. Patiesībā valsts vadību un politiku nosaka sabiedrības stāvoklis, pat ja ne tiešas vēlēšanas, bet gan vispārējais noskaņojums, kas ļauj autoritāram režīmam veikt noteiktas darbības un attiecīgi pārkāpt robežu pāri tan, kas vakar šķita nepieņemami.”
Pēc Kasparova teiktā, tas, ka Putins īsteno šo karu, un šis karš notiek jau divpadsmit gadus, nevis četrus, liecina, ka agresīvi kari ir kļuvuši par daļu no Putina politikas. Tas ir tieši tas, ko viņš teica 2005. gada 25. aprīlī Valsts domes Federācijas padomē: “Padomju Savienības sabrukums bija 20. gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa.” “Putins nostiprināja šo aksiomu, kas veidoja viņa ārpolitikas pamatu,” pārdomās dalās Kasparovs.
Šahists arī atcerējās notikumu, kas varēja mainīt Krievijas vēsturi, bet nekad nenotika: “Putins joprojām ir pie varas, un tas arī ir publisks lēmums. Viņi teiks, ka kāds mūsu vietā lēma. Nē, neviens mūsu vietā nelēma. Vienkārši Saharova avēnijā mūsu nebija pietiekami daudz (bija 120 000). Ja būtu bijuši divi miljoni, nebūtu Putina, bet arī nebija divu miljonu. Tas ir ļoti svarīgs punkts: nebija pietiekami daudz cilvēku, kas varētu mainīt notikumu gaitu. Mums bija zināmas iespējas, jo sabiedrībā bija svārstības, bet viņi joprojām bija minoritāte.”
Saharova avēnijā 2011. gada 24. decembrī tika rīkots protests pret viltotajiem 2011. gada Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultātiem, kur cilvēki pieprasīja godīgas vēlēšanas, politisku brīvību un tiesības neatkarīgiem kandidātiem startēt vēlēšanās.
Protesta organizētāji apgalvoja, ka līdz pat 120 000 cilvēku pulcējās Sakharova avēnijā, lai izteiktu neapmierinātību ar valdību un vēlēšanu rezultātiem. Policija šo skaitli ievērojami samazināja, bet pat pēc oficiālajiem datiem tur bija desmitiem tūkstošu cilvēku.
Tā bija daļa no plašāka protesta viļņa, ko dažreiz dēvē par“Sniega revolūciju” vai par pretvaldības kustību pēc 2011.–2012. gada vēlēšanām. Protesti neapmierināto cilvēku vidū pieauga pēc tam, kad oficiālie rezultāti parādīja, ka valdošā partija ”Vienotā Krievija” ir guvusi ievērojamu uzvaru, ko opozīcija un starptautiskie novērotāji uzskatīja par negodīgu.
Lasiet arī:
Modes nams “Gucci” saņem kritiku par mākslīgā intelekta radītu attēlu izmantošanu
Budanovs: Pasaule būs droša tikai tad, kad Krievija sadalīsies neatkarīgās valstīs
Trīs zodiaka zīmju pārstāvji stāv uz spilgtu pārmaiņu sliekšņa – kas tās sagaida
Mārcis Judzis atkal spēlēs bungas uz Latvijas kultūras iestāžu un estrāžu skatuvēm
KP konstatē aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā