Irānas režīms brīdinājis, ka varētu uzbrukt Eiropas pilsētām jebkurā valstī, kas sniegs palīdzību ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) uzsāktajos triecienos, raksta “Politico.”
Līdz šim Teherānas raidītie lidroboti jau centušies veikt uzbrukumus Kiprai, un viens no tiem trāpījis salā izvietotajai britu Karalisko gaisa spēku bāzei, savukārt citi notriekti, pirms sasniedza mērķi. Notikušais licis Lielbritānijai, Francijai un Grieķijai uz Kirpu nosūtīt iznīcinātājus, kara kuģus un helikopterus, lai salu pasargātu no turpmākajiem uzbrukumiem.
Kamēr Lielbritānijas, Francijas un Vācijas līderi ziņojuši, ka ir gatavi uzsākt militārās atbildes operācijas Tuvajos Austrumos, ja būs nepieciešams aizstāvēties, Teherāna draudējusi šīm valstīm atbildēt ar uzbrukumiem Eiropai.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) 3.martā brīdināja, ka Teherāna rada draudus, kas iesniedzas dziļi Eiropā. Viņš uzsvēra, ka ir skaidri jāsaprot – Irāna ir tuvu kodolieroču izgatavošanai un spējai palaist ballistiskās raķetes, kas rada draudus ne vien Tuvo Austrumu reģionā, tostarp eksistenciālus draudus Izraēlai, bet arī apdraud Eiropu. Rute arī piebilda, ka Irāna ir terorisma eksporta punkts, kas gadu desmitiem plānojis uzbrukumus, tostarp pret cilvēkiem Eiropā.
Domnīcas “Karaliskais Apvienoto dienestu institūts” (RUSI) pārstāvis Antonio Džustoci (Antonio Giustozzi) pastāstīja, ka, saskaņā ar pieejamo informāciju, Irāna strādājusi pie tādu starpkontinentālo raķešu izveides, kas spēj pieveikt 10 000 kilometru, kas to rādiusā noliek arī Eiropu un pat ASV teritorijas. Tiesa,
nav zināms, vai, saņemot nepārtrauktus triecienus, Teherāna spētu saražot un palaist šāda veida izmēģinājuma stadijā esošas raķetes.
Viņš “Politico” sacīja, ka, raugoties uz situāciju reāli, jo tālāk raķetes jāvada, jo mazāka ir to precizitāte. “Pieņemsim, ka viņiem ir četras vai piecas tālās darbības rādiusa raķetes. Varētu būt kāda jēga tās pavērst pret Eiropu tikai tādēļ vien, lai radītu sajukumu un iebiedētu sabiedrību, lai tā atturētos no iejaukšanās,” sacīja Džustoci.
Zināms, ka Irānas ballistisko raķešu arsenālā ir vairākas vidēja darbības rādiusa sistēmas, kas var aizsniegt mērķus apmēram 2000 kilometru attālumā. Atkarībā no palaišanas vietas, šīs raķetes varētu aizsniegt Dienvidaustrumeiropu, tostarp daļu Grieķijas, Bulgārijas un Rumānijas.
Rumānijas dienvidu daļā izvietotas ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas, kas veidotas, lai pārtvertu iespējamos Irānas uzbrukumus. Saskaņā ar Rumānijas aizsardzības ministra ziņoto, objektā ieviesti paaugstinātas drošības pasākumi.
Teherāna ilgstoši norādījusi, ka 2000 kilometru rādiuss ir pašas ieviestie “griesti” valsts ballistisko raķešu programmai.
Tas izslēdz lielāko Eiropas daļu no raķešu tvēruma, tajā pašā laikā ļaujot uzbrukt mērķiem Tuvajos Austrumos.
Kijivas aizsardzības konsultāciju grupa “Defence Express” norādīja, ka raķete “Khorramshahr” varētu sasniegt arī mērķus 3000 kilometru attālumā, ja tiek aprīkota ar vieglāku lādiņu, kas savukārt apdraudējuma zonā ievieto arī Romu un Berlīni. Tomēr maz ticams, ka Irānas rīcībā varētu būt liels skaits šādu raķešu.
Toties Irāna veikusi pamatīgas investīcijas lidrobotu izstrādē un ražošanā, un tie, iespējams, ir Teherānas viselastīgāk lietojamie ieroči. Irāņu “Shaded” lidrobotu jau kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā izmanto Maskavas spēki, un tiek lēsts, ka to darbības rādiuss ir pat 2500 kilometri. Lai sasniegtu mērķus dziļāk Eiropā, “Shaded” būtu jālido zemu pāri Turcijai un Jordānijai, un jau konstatēts, ka tie spēj aizsniegt Kipru. Analītiķi uzskata, ka britu militārajai bāzei uzbrukts tieši ar šī veida lidrobotiem, un tie varētu būt palaisti no Lībijas, kur darbojas Irānai draudzīgais grupējums “Hezbollah.”
Džustoci sacīja, ka haosu Eiropā varētu sēt arī ar komerciāli izmantotajiem lidrobotiem, pat rotaļlietām. Zināms, ka Irāna Eiropas valstī izveidojusi aģentu tīklu, kas uzbrukumu rīkošanai izmanto noziedzīgos grupējumus. Tiem varētu likt virzīt lidrobotus uz civilajām lidostām, tā liekot apturēt lidojumus un izraisot haosu gaisa satiksmē. Tāpat uzbrukumus varētu veikt, virzot ar sprāgstvielām aprīkotus lidrobotus uz militārājiem objektiem. Tomēr, kā uzsvēra Džustoci, risks varētu būt zems, jo, tā kā tas nav bijis galvenais darbības veids reģionā, Irānai nav bijis iespējas Eiropā ievest sastāvdaļas bumbu veidošanai.
Teherāna pēdējā laikā vairāk pievērsusies Eiropā dzīvojošo režīma kritiķu iebiedēšanai un apdraudēšanai,
jo īpaši Irānas diasporas pārstāvju vidū. Saskaņā ar kādas rietumvalsts izlūkošanas informāciju, Irānas valsts sponsorētais terorisms ir tiešu tās spēku operāciju un organizētās noziedzības grupējumu iesaistes kombinācija, kas ļauj ticami noliegt saistību ar uzbrukumiem.
Pēdējā desmitgadē starpgadījumu vidū ir Irānas diplomāta arests par sprāgstvielu nodošanu kādam pārim, kuram bija jāveic spridzināšana lielā Irānas Nacionālās pretošanās kustības pasākumā. Diplomāts saņēma 20 gadu cietumsodu.
Pēc apjomīga kiberuzbrukuma valsts infrastruktūrai 2022.gadā Albānija sarāva visas saites ar Irānu. Četrus gadus agrāk Albānija bija izraidījusi Irānas vēstnieku un vairākus diplomātus – viņi plānoja veikt uzbrukumus irāņu disidentiem. Nīderlande apsūdzējusi Irānu par iesaisti divu disidentu noslepkavošanā 2015. un 2017.gadā. Tāpat par Irānas plāniem veikt slepkavības un uzbrukumus ziņots arī Beļģijā, Kiprā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un citās Eiropas valstīs.
Irānas radītie draudi nav tikai fiziski, un režīms tiek uzskatīts par nopietnu spēlētāju kibernoziedzības jomā. Eksperti un amatpersonas brīdinājušas, ka
Irāna varētu veikt jaunu kiberuzbrukumu vilni gan valdību sistēmām, gan kritiskās infrastruktūras objektiem Eiropā.
Eiropas Komisijas tehnoloģiju un drošības jomas viceprezidente Henna Virkunena (Henna Virkkunen) “Politico” sacīja, ka ļoti uzmanīgi jāvēro situācija. Viņa piebilda, ka tiešsaistes sfēra ir ļoti būtiska, tā kalpo gan kā vervēšanas kanāli, gan, jo īpaši, kā propagandas izplatīšanas rīks.
Irāna tiek uzskatīta par vienu no četriem spēkiem (kopā ar Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju), kas rada vislielāko kiberapdraudējumu Eiropai, tomēr pašlaik ir maz pazīmju, ka tā aktīvi uzbruktu eiropiešu sistēmām. Kopš ASv triecienu sākuma Irānas aktivitāte kibertelpā ir ievērojami samazinājusies. Tas gan neļauj atviegloti uzelpot. Izraēlas kiberuzņēmuma “Check Point” vadītājs Džils Mesings (Gil Messing) sacīja, ka eiropiešiem jābūt gataviem, ka tieši tas, kas notika Persijas līcī, var notikt un notiks arī Eiropā. Viņš norādīja, ka uzņēmums jau ievērojis pierādījumus kiberuzbrukumiem Kiprā, un, lai gan citviet Eiropā neko tādu vēl neredz, tas vēl esot priekšā.
Eksperti norāda, ka Irānas spējas veikt kiberuzbrukumus, lai gan mazinājušās, joprojām ir vērā ņemamas.