Polijas infrastruktūras ministra vietnieks Pjotrs Malepšaks (Piotr Malepszak) norādījis, ka “Rail Baltica” projektu diez vai izdosies pabeigt ātrāk par 2040.gadu, ņemot vērā arvien pieaugošās izmaksas un tehniskās prasības, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR News.”
Malepšaks “Financial Times” sacīja, ka “Rail Baltica” pabeigšana līdz 2030.gadam nav iespējama, un esošās infrastruktūras atjaunošana un uzlabošana būtu lētāka un ātrāka. Ministra vietnieks, kurš pats ir dzelzceļa inženieris, sacīja, ka pēc viņa pašreizējām aplēsēm dzelzceļa līniju visā garumā varētu pabeigt līdz 2040.gadam.
Polis uzsvēra, ka politiķiem, arī tiem, kas strādā Briselē, vajadzētu beigt sevi mānīt, pastāvot uz projekta pabeigšanu līdz 2030.gadam.
AS “RB Rail” valdes priekšsēdētājs Marko Kivila (Marko Kivila) gan bija optimistiskāk noskaņots. Pēc viņa teiktā, būvniecības plāni ir saskaņoti ar mērķi pabeigt projektu līdz 2030.gadam. Kivila arī piebilda, ka galvenais faktors ir finansējums, un jebkāda ievērojama kavēšanās līdzekļu piešķiršanā prasīs pielāgot grafiku.
Eiropas Komisija norādījusi, ka 2030.gadā projekts ir jāpabeidz, tostarp arī tā daļas Polijā.
Malepšaks tomēr uzsvēra projekta strauji augošās izmaksas. 2017.gadā projektā iesaistītās valstis lēsa, ka kopējās izmaksas būs 5,8 miljardi eiro, bet 2024.gadā veiktais audits summu palielināja četrkārši, līdz 23,8 miljardiem eiro. Ministra vietnieks arī piebilda, ka darbi pie pēdējā un sarežģītākā “Rail Baltica” posma Polijā (80 kilometru garumā no Elkas līdz Lietuvas robežai) sāksies ne ātrāk kā 2030.gadā. Tur tiks būvēta jauna dzelzceļa līnija, un izmaksas sasniegs četrus miljardus eiro.
Pēc Malepšaka teiktā, “Rail Baltica” netiks pabeigts plānotajā laikā, jo trūkst finansējuma, ES tehnisko prasību dēļ, un arī tādēļ, ka pieaug būvniecības izmaksas. Viņš norādīja, ka Briselei vajadzētu atteikties no iespaidīgajām ambīcijām un pārvērtēt tehniskās prasības. To vidū ir prasība, ka vilcienu ātrumam ir jābūt vismaz 160 kilometriem stundā, kas liekot Polijai būvēt jaunas sliedes, nevis izmantot jau esošās. Tāpat ES neesot tik daudz līdzekļu, lai vienlaicīgi sāktu būvniecību visos posmos.
1230 kilometrus garajam sliežu ceļam būs jāsavieno Varšava ar Lietuvu, Latviju un Igauniju, tā pievienojot Baltijas valstis Eiropas vilcienu satiksmes tīklam.
