Satiksmes nozari ir jāvada profesionālim un cilvēkam, kurš nav saistīts ar politiskajām partijām. Cilvēkam, kurš pieņem lēmumus valsts, nevis partijas interesēs, norāda partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) pārstāve Linda Liepiņa.
Kā vēstits, Saeimas 19. marta plenārsēdes darba kārtībā tika skatīts LPV frakcijas iesniegtais demisijas pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam.
Demisijas pieprasījums pamatojas projekta „Rail Baltica” pārvaldības un realizācijas gaitā, kas šobrīd, pēc partijas domām, ir sasniegusi kritisku robežu. “Saskaņā ar Satiksmes ministrijas nolikumu ministrijas pamatfunkcijas ir transporta politikas izstrāde, kā arī tās īstenošanas organizēšana un koordinēšana, kas ietver tiešu atbildību par projekta “Rail Baltica” sekmīgu realizāciju. Neraugoties uz Valsts kontroles un sabiedrības iepriekš pausto aso kritiku par vājo uzraudzību, procesa nepārskatāmību un informācijas pēctecības trūkumu iepriekšējā ministra Kaspara Briškena pilnvaru laikā, satiksmes ministra Ata Švinkas darbības periodā situācija nav uzlabojusies,” informē LPV.
Demisijas pieprasījuma pamatojumā teikts: „Joprojām vērojama nepietiekama finansējuma plūsmas kontrole un vāja struktūrvienību koordinācija, kas liecina par sistēmisku nespēju nodrošināt valsts stratēģisko interešu aizsardzību “Rail Baltica” projekta vadībā.”
LPV frakcijas vadītāja Linda Liepiņa ziņojumā par pieprasījumu teica: “Mēs nelemjam tikai par vienu ministru. Šodien mēs lemjam par politisko atbildību Latvijā. Mēs lemjam par to, vai nodokļu maksātāju līdzekļi tiek aizsargāti vai izšķiesti. Par to, vai valdība un ministri spēj kontrolēt miljardus vērtus projektus vai kārtējo reizi atkal ļauj simtiem miljonu pazust bez sekām. Kolēģi, tas pat nav absurds. Tas ir cinisms pret Latvijas sabiedrību. Tas ir spļāviens sejā cilvēkiem, kas maksā nodokļus, strādā un cer uz valstisku atbildību. Kolēģi, šis demisijas pieprasījums vairs nav tikai runa par izšķērdību, bet gan par Latvijas tautas nākotni, par nodokļu maksātāju naudu, par mūsu valstisko atbildību. Šo nozari ir jāvada profesionālim. Cilvēkam ar pieredzi un kompetenci. Cilvēkam, kurš nav saistīts ar politiskajām partijām. Cilvēkam, kurš pieņem lēmumus valsts, nevis partijas interesēs, jo tas, ko mēs redzam šobrīd, ir vienkārši noziedzīga bezatbildība.”
Tikai ar nelielu balsu vairākumu satiksmes ministrs turpina pildīt ministra pienākumus – par Švinkas demisiju balsoja 48, pret 50, bet atturējās viens deputāts.
Ne pirmais Švinkas demisijas pieprasījums
Šis nav pirmais Švinkas demisijas pieprasījums, kuru rosinājusi Saeimas opozīcija.
Švinkas demisiju atbalstīja 48 deputāti, bet pret bija 50 deputāti. Švinkas demisiju atbalstīja arī trīs koalīcijas deputāti no ZZS. Par neuzticības izteikšanu kopā ar opozīcijas deputātiem nobalsoja arī Gundars Daudze (ZZS), Uldis Augulis (ZZS) un Jānis Vucāns (ZZS).
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis Saeimas sēdē sacīja, ka “Progresīvie” ienāca Saeimā ar interesantu manieri, savērpjot vārdos skaistos teikumos, vēl bez “Chat GPT”.
Vienlaikus Rokpelnis sacīja, ka ZZS vērtē darbus, nevis vārdus. Viņš norādīja, ka Švinka, sākot pildīt ministra pienākumus, iesāka ar skaistiem vārdiem. Vienlaikus problēmas risinātas netiek.
Politiķis kritizēja sadārdzinājumus “Rail Baltica” projektā, tāpat joprojām netiek risinātas problēmas, kas saistītas ar sabiedriskajiem pārvadājumiem.
Viņš arī akcentēja, ka vairāki jautājumi atrisināti vien ar ZZS palīdzību.
Kritiku Rokpelnis veltīja arī “Progresīvajiem” kopumā, jo nereti no viņu puses izskanot kritika par citu ministru darbiem, taču paši negrib strādāt, lai atrisinātu problēmas satiksmes nozarē.
Runas noslēgumā Rokpelnis norādīja, ka Švinkas demisiju neatbalstīs un “neatbrīvos “Progresīvos” no darba”.
Deputāts Valdis Maslovskis (ZZS) norādīja, ka satiksmes jomā ir daudzi jautājumi, kas nav risināti. “Ceļu kvalitāte ietekmē uzņēmējdarbības vidi,” piemēru minēja deputāts, norādot, ka arī sabiedriskais transports netiek nodrošināts pienācīgi.
Maslovskis norādīja, ka ministrija nesadzird nozares pārstāvjus, iedzīvotājus, lai rastu risinājumus. “Kompromisu meklēšana ir būtiska politikas sastāvdaļa,” pauda deputāts, sakot, ka pašlaik ir grūti pamatot esošo situāciju.
Viņš aicināja Švinku strādāt tā, lai nozare, iedzīvotāji tiktu sadzirdēti, tiktu atrasti risinājumi problēmām.
“Jaunās vienotības” (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics uzsvēra, ka viņš nav vīlies Švinkas darbā, taču kļūdas ir un “var labāk”. Vienlaikus Jurēvics akcentēja, ka pašlaik, īsu brīdi pirms vēlēšanām, “noņemt ministru” būtu bezatbildīgi.
“Aicinu demisijas pieprasījumu neatbalstīt, vienlaikus aicinu ministru aktīvāk komunicēt ar parlamentu un sabiedrību,” teica Jurēvics.
Švinka Saeimas sēdē sacīja, ka vienmēr esot bijis atvērts tam, lai skaidrotu situāciju un atbildētu uz jautājumiem. Savā runā Švinka akcentēja “Rail Baltica” nozīmību, norādot, ka šāda projekta īstenošana palīdzētu arī “atdalīties no Krievijas imperiālistiskajām skavām”.
Ministrs akcentēja, projekta izmaksas tiek un tiks kontrolētas. “Mēs sekosim turpmāk līdzi, kā projektu var uzlabot,” piebilda Švinka.
Viņš norādīja, ka varot atbildēt pašlaik par “katru būvatļauju”, kas pašlaik notiek projektā.
Švinka solīja, ka faktiski rezultāti jau būs redzami šajā gadā. Viņš atzina, ka projektā notikusi kavēšanās, vienlaikus darbi ir jāturpina.
“Latvija pirmajā vietā” Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa debatēs norādīja, ka demisijas pieprasījums neesot tikai par satiksmes ministru, bet tas esot par to, vai “Latvijā ir saglabājušās kādas atliekas no politiskās atbildības”, par to, vai nodokļu maksātāju līdzekļi tiek aizsargāti vai izšķiesti, kā arī par to, vai valdība un ministri spēj kontrolēt miljardus vērtus projektus.
Liepiņas ieskatā, esot pamatotas bažas uzskatīt, ka sabiedrībai tiek apzināti sniegta nepatiesa informācija par gadsimta lielāko projektu – “Rail Baltica”. Liepiņa vērtēja, ka šajā projektā “neviens ne par ko nav atbildīgs”.
Edmunds Zivtiņš (LPV) debatēs teica, ka “Rail Baltica” projektā “esot izsaimniekots milzīgs daudzums valsts naudas”. Viņa ieskatā, šis projekts nekad netiks realizēts, to vajadzētu apstādināt un veikt tā auditu.
Zivtiņš arī pauda, ka šajā Saeimas sēdē vajadzētu būt Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), jo par to šo projektu atbildību nesot premjere un finanšu ministrs.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Svetlana Čulkova pauda, ka Švinka neesot spējīgs uzņemties atbildību un viņš esot “viens no neveiksmīgākajiem ministriem pēdējos gados”. Čulkovas ieskatā, Švinkas darbību raksturo kļūdas, haoss un nespēja pieņemt skaidrus, pārdomātus lēmumus.
Viens no spilgtākajiem piemēriem, Čulkovas ieskatā, tam esot “Rail Baltica” projekts, kas esot kļuvis par simbolu nekompetencei, kavējumiem, pieaugošām izmaksām, un tam trūkstot caurskatāmības.
Deputāts Kristaps Krištopans (LPV) debatēs vērsās pie Zaļo un zemnieku savienības deputātiem un norādīja, ka tas, kā Švinka strādā ietekmējot viņu elektorātu. Pēc Krištopana vārdiem, šī būšot “pēdējā piespēle” no LPV, un tālāk ZZS paši būšot politiski atbildīgi par to, kas tālāk notiek.
“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pauda, ka kritisks skats par nozari ir vietā, “Progresīvie” esot gatavi uzklausīt kritiku un meklēt risinājumus. Viņš arī atbildēja Rokpeļņa sacītājam, norādot, ka Rokpelnis cenšoties krāsot “Progresīvos” tumšās krāsās, taču viņš to uzverot kā komplimentu, jo, pēc Šuvajeva vārdiem, “Progresīvos” raksturojot principialitāte, skaidra politika un atklātība, un šī politika ZZS esot sveša.
Šuvajevs teica, ka ZZS politika esot pakļautība turīgiem lobijiem, kokrūpnieku lobijam, mežu izciršanas lobijam, ātro kredītu lobijam, kā arī bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga lobijam.
Viņš noradīja, ka ZZS ir partija, kas ir apjukusi par savas pastāvēšanas jēgu.
Atbilstoši “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Lasiet arī:
Arestēts Liopa, kurš tika jaunā amatā valsts pārvaldē pēc tam, kad izgāzies kā VDAA direktors
VIDEO | “Manipulatore un žurkāda!” – bijušais mīļotais pēc šķiršanās terorizē Agritu Bindri
Kivičs par Rutuļa gadījumu: Ar divām promilēm ir braukuši 70% latviešu zvaigžņu
Dvēseles mācības atkarībā no dzimšanas mēneša: kāds pārbaudījums tevi sagaida