ASV un Izraēlas konflikts ar Irānu turpinās jau ceturto nedēļu, radījis starptautisku krīzi, un kontrole pār situāciju šķietami slīd ārā no ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) rokām, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Enegoresursu cenas starptautiskajā tirgū turpina kāpt, un ASV sabiedrotie nesteidzas iesaistīties karadarbībā Tuvajos Austrumos. Tramps pagājušajā nedēļā nodēvēja NATO valstis par gļēvuļiem, jo tās atteicās nodrošināt kuģu aizsardzību Hormuza šaurumā. Tāpat ASV prezidents uzstāja, ka kampaņa pret Irānu norit pēc plāna. Tomēr viņa paziņojums 20.martā, ka kauja militāri esot uzvarēta, ir pretrunā realitātei, ņemot vērā, ka Irāna apturējusi satiksmi Hormuza šaurumā, kas ir galvenais Persijas līča reģiona naftas eksporta ceļš, un turpina triecienus visā reģionā.
Stājoties amatā pērnā gada janvārī, Trams solīja izvairīties no ASV iesaistes “dumjos” militāros konfliktos, bet pašlaik izskatās, ka ir zaudēta gan kontrole par iespējamo konflikta iznākumu, gan pār vēstījumu, ko nes karadarbība pret Irānu. Skaidras stratēģijas trūkums par konflikta izbeigšanu apdraud Trampa prezidentūru, un arī republikāņu partijas izredzes vidustermiņa vēlēšanās novembrī.
Bijušais Tuvo Austrumu jautājumu sarunu vedējs gan republikāņu, gan demokrātu administrācijām Ārons Deivids Millers (Aaron David Miller) sacīja, ka Tramps ir sev Irānas kara izskatā ir uzbūvējis kasti, no kuras tagad pats nespēj atrast izeju, un tas viņu sadusmo. Kāda Baltā nama amatpersona gan apstrīdēja šādu apzīmējumu, norādot uz lielo skaitu nogalināto Irānas režīma līderu skaitu, un paziņoja, ka operācijas Irānā ir neapstrīdams militārais panākums.
Trampa diplomātiskā, militārā un politiskā vara marta vidū atdūrās pret zināmām robežām.
Vispirms ASV prezidentu pārsteidza NATO valstu un citu starptautisko sabiedroto atturība pret ideju nosūtīt savas flotes uz Hormuza šaurumu. Kāda situācijai pietuvināta amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti, “Reuters” pastāstīja, ka daži Baltā nama padomnieki ieteikuši Trampam ātri atrast izeju no situācijas, nosakot militārās operācijas tvērumu un ilgumu.
Daži analītiķi uzskata, ka sabiedroto nevēlēšanās iesaistīties skaidrojama ne vien ar vēlmi izvairīties no ieraušanas konfliktā, kura uzsākšana ar tiem netika apspriesta, bet ir arī atbilde uz tradicionālo sabiedroto noniecināšanu, ko Tramps izveicis kopš atgriešanās amatā pirms 14 mēnešiem.
Sākušas parādīties arī nesaskaņas attiecībās ar Izraēlu. Tramps uzstājis, ka pirms Izraēlas veiktā uzbrukuma gāzes laukiem neko par to nav zinājis, savukārt izraēlieši norādījuši, ka uzbrukums bijis saskaņots ar ASV.
Pašlaik Tramps varētu izvēlēties pastiprināt uzbrukumu Irānai, iespējams, pat pārņemot Irānas naftas centru Hārkā un izvietojot karavīrus Irānas krastos, lai meklētu raķešu palaišanas sistēmas.
Tomēr tas nozīmētu ilgtermiņa militāro darbību, kas noteikti sastaptos ar pretestību ASV sabiedrībā.
Ja abas puses atsakās iesaistīties sarunās, Tramps varētu arī vienkārši paziņot par uzvaru un aiziet, bet tas nozīmētu sarūgtinātus sadarbības partnerus Persijas līča reģionā, kuriem pašiem būtu jātiek galā ar draudīgu un satracinātu Irānu.
Karš arī parādījis, ka Trampa dzelžainais tvēriens pār MAGA (Make America Great Again) kustību atslābst, un ietekmīgi influenceri par konfliktu izsakās nosodoši. Lai gan atbalstītāji nav novērsušies no ASV prezidenta, tuvākājās nedēļās, ja turpinās kāpt naftas cenas un ASV karavīri tiks iesūtīti Irānā, Tramps varētu zaudēt daļu atbalsta.
Kopš pirmajiem triecieniem 28.februārī ASV prezidenta administrācija sākusi skaudrāk apzināties, ka konfliktu un tā sekas vajadzēja rūpīgāk apdomāt. Analītiķi norādīja, ka lielākā kļūda bijusi nepareizi novērtēt Irānas atbildi. Teherāna nevis padevusies, bet atbildējusi ar raķešu triecieniem visā reģionā, un teju pilnībā slēgusi satiksmi Hormuza šaurumā. Neatkarīgi no tā, vai Trampa padomnieki paredzēja riskus, šobrīd amerikāņi nespēj tiek pienācīgi atbildēt. Bijušais ASv vēstnieks Turcijā un Afganistānā Džons Bass (John Bass) sacīja, ka Baltais nams nav spējis aplēst iespējamos scenārijus gadījumam, ja viss nenotiek pēc plāna.
Turpinoties konfliktam, redzamāks paliek arī Trampa niknums par nespēju kontrolēt to, kā karadarbība tiek pasniegta. Pēdējās dienās ASV prezidents apvainojis ziņu medijus par nodevību, sniedzot informāciju, kas, pēc Trampa domām, apdraud ASV centienus Tuvajos Austrumos.
Lasiet arī: Martā Hormuza šaurumu škērsojuši 100 kuģi: kas riskē karadarbības zonā?