Patlaban nav pamata apgalvot, ka Latvija ir vairāk apdraudēta nekā iepriekš, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Struberga.
Viņa skaidroja, ka otrdien notikusī iespējama drona pietuvošanās Latvijas teritorijai nav mainījusi Latvijas drošības situāciju, un Latvijas iedzīvotāji ir brīdināti, ka šādi incidenti var būt.
Visticamāk, redzēsim tādus incidentus arī turpmāk, viņa prognozēja. “Ņemot vērā situāciju Krievijas teritorijā – redzam, ka ukraiņiem visai veiksmīgi sanāk uzbrukt Krievijas enerģētikas objektiem, kas ir būtiski Ukrainai cīņā pret agresoru. Tāpat mēs redzam darbības Baltkrievijas teritorijā,” viņa paskaidroja.
Kā ziņots, pirmdienas vakarā Latvijas armija konstatēja ārvalsts bezpilota lidaparātu netālu no Latvijas-Krievijas robežas, Ludzas un Balvu novadu teritorijas tuvumā. Iedzīvotāju operatīvai informēšanai attiecīgajos reģionos tika iedarbināta šūnu apraide.
Lidaparāts neielidoja Latvijas gaisa telpā. Tam attālinoties no Latvijas robežas, šūnu apraidē tika izsūtīta ziņa par apdraudējuma beigām.
Vairāki Balvu novada iedzīvotāji aģentūrai LETA apliecināja, ka savos mobilajos tālruņos ir saņēmuši šūnu apraides ziņojumus gan par apdraudējumu, gan par tā beigšanos.
Kā novēroja aģentūra LETA, sākotnējā informācija ar aicinājumu Balvu novada un Ludzas novada iedzīvotājiem, pamanot zemu lidojošu, aizdomīgu vai bīstamu objektu, netuvoties tam, bet zvanīt pa tālruni 112, bija atrodama arī mobilajā lietotnē “112 Latvija” un interneta mājaslapā “112.lv”, taču vēlāk minētā mājaslapa uz laiku nedarbojās.
Pagaidām nav zināms, kas šis bijis par lidaparātu, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P). Viņš stāstīja, ka informācija par aizvadīto nakti patlaban vēl tiek apkopota un ir redzams, ka “arī Igaunijas pusē ir bijusi aktīva, intensīva kustība”. Taču konkrētais lidaparāts, kas pietuvojās Latvijas gaisa telpai, nav identificēts, un informācija par to tiek izvērtēta.
Komentējot šūnu apraides iedarbināšanu, viņš atzina, ka tās acīmredzot ir bijušas sabiedrības gaidas, jo skaidrs, ka šobrīd vēl tiek meklēts līdzsvars, kādās situācijās šūnu apraides paziņojumus izsūtīt un kādās to nedarīt. Viņš atkārtoja, ka ne vienmēr sākotnējā informācija par apdraudējumu var būt precīza, tikpat labi var gadīties, ka par dronu ir ticis uzskatīts, piemēram, lidojošu putnu bars vai kas cits tikpat nekaitīgs.
Tāpat vēstīts, ka pagājušajā nedēļā visās trijās Baltijas valstīs ielidoja un eksplodēja droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.
Pēc tam publiskajā telpā raisījās diskusijas par nepieciešamību šādos gadījumos laicīgi izsūtīt iedzīvotājiem brīdinājumus, izmantojot šūnu apraides ziņojumus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēstīja, ka attiecīgs ziņojuma teksts par gaisa telpas apdraudējumu tam jau ir sagatavots.
Lasiet arī: Krievija uzsākusi informatīvu uzbrukumu Baltijai, brīdina ministrijā