Kopš 2014. gada Latvijas-Krievijas dubultpilsoņu skaits pieaudzis četras reizes, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvis.
IeM pārstāvis sēdē informēja, ka Latvijas-Krievijas dubultpilsonība 2014. gadā bija 1309 personām, bet 2026. gadā – 4231 personai. Viņš norādīja, ka tas skaidrojams ar vecāku izvēli bērnam dot dubultpilsonību.
Personām līdz 25 gadu vecumam ir jāizvēlas, kuras valsts pilsonību saglabāt. Ja tas netiek izdarīts, tad var atņemt Latvijas pilsonību.
Latvijā dzīvo 2436 Latvijas-Krievijas dubultpilsoņi. Vecuma grupā no viena līdz 17 gadiem tie ir 1483 cilvēki, savukārt no 18 līdz 25 gadiem – 510 cilvēku. Šajās grupās vērojams lielākais Latvijas-Krievijas dubultpilsoņu skaits, kas skaidrojams ar vecāku izvēli bērnam piešķirt Latvijas pilsonību, saglabājot Krievijas pilsonību vai otrādi, skaidroja IeM pārstāvis.
Ārvalstīs dzīvo 1038 Latvijas-Krievijas dubultpilsoņi līdz 17 gadu vecumam, bet no 18 līdz 25 gadiem – 288 personas. Tā arī ir lielākā ārvalstīs dzīvojošo Latvijas-Krievijas dubultpilsoņu grupa.
2014. gadā no Latvijas pilsonības, iegūstot Krievijas pilsonību, atteicās 129 cilvēki, 2017. gadā – 200 cilvēki, bet 2025. gadā – 15 cilvēki. Savukārt Latvijas pilsonība 2014. gadā atņemta 23 gadījumos, 2017. gadā – 116 gadījumos, bet 2025. gadā – 166 gadījumos.
Deputāts Jānis Dombrava (NA) interesējās par Aizsardzības ministrijas (AM) ieceri ļaut Valsts aizsardzības dienestu atlikt līdz 24 gadu vecumam, nevis 26 gadu vecumam, kā tas bija līdz šim. Viņš pauda bažas, ka daļa personu apzināti izvēlēsies dubultpilsonību un līdz 24 gadu vecumam netiks iesaukta, jo personai būs dubultpilsonība, bet, sasniedzot 25 gadu vecumu, tā varēs izvēlēties Latvijas pilsonību.
AM Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Kristers Grauze skaidroja, ka priekšlikums nav saistīts ar pilsonības jautājumiem, bet ar pieredzi, strādājot ar atlikto dienestu. Proti, secināts, ka sākotnēji noteiktais vecums nav efektīvs.
Viņš norādīja, ka līdz šim ir bijis tikai viens gadījums, kad iesaucamajam, tiekot atlasītam, atteikta Latvijas pilsonība un bijusi aktuāla Krievijas pilsonība. Viņš norādīja, ka prakse nerāda šādus izvairīšanās gadījumus.
Grauze skaidroja, ka līdz šim uz iepriekšējām divām atlasēm Latvijas-Krievijas dubultpilsoņu īpatsvars bija aptuveni 0,55%. Šie cilvēki no atlases tika izslēgti.
Tāpat var būt gadījumi, kad jaunietim ir saiknes ar Krieviju, piemēram, studijas un kursi Krievijā, ciemošanās pie radiniekiem. Saņemot šādu informāciju, Militārās drošības izlūkošanas dienests veic izvērtējumu. Pēdējos divos gados bijuši seši šādi gadījumi, un visos šajos gadījumos bijis atzinums, ka jaunietis neatbilst valss drošības interesēm.
Lasiet arī: BNN fokusā | Valsts pati rada paniku, bet nespēj to pārvaldīt