Opozīcijas rosinātie uzticības balsojumi, šķiet, jau kļuvuši par politiskā procesa neatņemamu sastāvdaļu. Cik lielā mērā iespējams, ka pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām šāds balsojums var kļūt par valdības klupšanas akmeni, BNN vaicāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Valdošās koalīcijas savstarpējie kašķi, gluži kā īlens maisā, no sabiedrības acīm vairs nav noslēpjami, un tomēr šī nestabilā konstrukcija joprojām turas. “Nevar teikt, ka savstarpējo attiecību dēļ šī koalīcija spēj labi strādāt kopā. Bet arī valdību viņi nogāzt nespēj, jo visu laiku tiek stāstīts, cik svarīga mums ir šī stabilā valdība, tiek runāts par ģeopolitiku un visu ko citu,” skaidro Filips Rajevskis.
“Tajā pašā laikā mēs redzam, ka nelaimes seko cita pēc citas un nevar teikt, ka valdība ļoti spējīgi rīkotos. Mums bija neuzticības balsojums satiksmes ministram Švinkam, tagad ir neuzticības balsojums aizsardzības ministram Sprūdam. Mēs redzam, ka ir problēmas ar aviokompānijas “airBaltic” finansēm, tāpat redzam, ka nav uzticības aizsardzības ministram, jo nav skaidrs, cik lielā mērā un vai viņš spēj organizēt un atbalstīt bruņotos spēkus tā, lai Latvijas cilvēki justos droši situācijā, kad karš ir pietuvojies mums,” saka politologs.
Kā nākamo nopietno lietu Filips Rajevskis min arvien skaļākos brīdinājumus par ekonomisko krīzi.
“Energoresursu cenas aug. Tūlīt arī hipotekāro kredītu likmes augs, jo visi signāli liecina, ka cilvēkiem būs jāmaksā vairāk, ekonomika bremzēsies. Sabiedrībai ir lielais jautājums – cik lielā mērā šī koalīcija vispār spēj šīs problēmas risināt, ja viņu savstarpējās attiecības ir tādas, kādas tās ir.”
Uz BNN teikto, ka ministru prezidente uzticības balsojumu ziņā sasniegusi zināmu rekordu – februārī tika rosināts jau sestais šāds balsojums, Filips Rajevskis pauž, ka skaitīt, cik un kam šādi uzticības balsojumi bijuši, ir praktiski bezjēdzīgi. “Jau kļuvis par parlamenta ikdienu, ka kādam ministram kārtējo reizi ir uzticības balsojums. Nevar neredzēt, ka koalīcijas partneri tajos nebalso visi simtprocentīgi, ZZS frakcijas deputāti nebalso vai balso “pret”. To visu kaut kā izglābj tas, ka opozīcija samazina kvorumu un tad pietiek ar tām balsīm, kas ir. Tas neliecina, ka politiskā vide kārtīgi dotu sev atskaiti par to, kādā situācijā esam.”
Filips Rajevskis arī norāda, ka situācija ir smaga un kļūst aizvien smagāka. Tas ir neizbēgami. “Cilvēki krīzes dēļ prasīs nepieciešamo atbalstu. Ekonomika, visticamāk, sēdīsies, varētu būt arī problēmas ar nodokļu ieņēmumiem, ja inflācija un energoresursu cenas vēl augs. Šādā situācijā nepieciešama vienota un spēcīga valdība, kas zina, ko darīt, nevis tikai cīnās savā starpā un taisa balsojumus.”
Atbildot BNN replikai, ka iecerei pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām gāzt esošo valdību un veidot savu trūkst jebkādas politiskās loģikas, Filips Rajevskis saka, – no vienas puses loģikas tiešām nav, no otras ir dilemma, ko teikt saviem vēlētājiem.
“Ka vēlētājiem būs jāpaciešas vēl sešus mēnešus un tad pēc vēlēšanām mēs sāksim strādāt? Ja runājam par politisko loģiku, par kaut kādu vēlēšanu kampaņas loģiku, tad jā – nav lielas vajadzības gāzt valdību un veidot jaunu vai kaut kā citādi stiprināt esošo. Bet, ja runājam par ekonomisko loģiku un par patiesajām Latvijas interesēm, tad nedomāju, ka Latvijas interesēs ir pagaidīt vēl sešus mēnešus un tikai kaut kad sākt risināt šīs lietas. Arī nule kā publicētā SKDS aptauja liecina, ka kopumā iedzīvotāji ar valdošās koalīcijas darbu nav apmierināti. Ja valdību vadošai partijai reitings ir 5,9%, ZZS martā atbalstu sola vien 4,7% vēlētāju, bet “Progresīviem” – 6,9%, tas liecina, ka cilvēki nav gatavi gaidīt vēl pusgadu, līdz kaut kas mainīsies.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Skandāls pēc skandāla: kāpēc miljonu IT projekti Latvijā nestrādā
BNN fokusā | “Mēs viņiem, viņi mums” – politologs par Latvijas izvēli Hormuza jautājumā
BNN fokusā | Politologs: Latvijas politikā parādījusies melu kultūra
Lasiet arī: BNN fokusā | Ar ko Latvijai draud gāzes un degvielas cenu kāpums