Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi (Jürgen Ligi) neatbalsta akcīzes nodokļa likmes samazināšanu dīzeļdegvielai, lai palīdzētu autobraucējiem laikā, kad naftas cenas strauji pieaugušas, raksta “ERR News.”
Salīdzinot ar februāri, dīzeļdegvielas cenas mazumtirdzniecība Igaunijā pieaugušas par vairāk nekā 70 centiem litrā, un līdz ar to arī PVN apjoms uz litru degvielas pieaudzis par 16 – 17 centiem. Pagājušajā nedēļa Igaunijas Transporta degvielas asociācija ierosināja uz laiku pazemināt nodokļa likmi līdz Eiropas Savienības minimālajam līmenim, un tas būtu 330 eiro uz 1000 litriem dīzeļdegvielas līdzšinējo 428 eiro vietā. Latvijā un Polijā akcīzes nodokļa likme jau samazināta.
Transporta degvielas asociācijas izpilddirektore Krista Marija Alasa (Krista-Maria Alas) sacīja, ka valdībai vajadzētu pazemināt akcīzes nodokli, lai novērstu to, ka Igaunijas uzņēmumi ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Viņa norādīja, ka akcīzes nodokļa likmes pazemināšana izlīdzinātu degvielas cenas patērētājiem, tajā pašā laikā valstij nebūtu jāraizējas par budžeta deficītu. Tieši tādēļ tiekot rosināts mazināt akcīzes nodokli, saglabājot PVN apjomu, kas ļautu nosegt starpību. Pēc ieteikuma nodošana valdībai un Finanšu ministrijai asociācija saņēmusi pretrunīgus signālus.
Valdība, atbildot asociācijas ierosinājuma, norādīja, ka to nodos Finanšu ministrijai. Savukārt Finanšu ministrija atbildējusi, ka akcīzes nodokļa pazemināšana ir politisks jautājums, kas jāuzņemas valdībai. Alasa piezīmēja, ka
līdz ar to ir ļoti grūti saprast, kurš tad īsti ir atbildīgs par lēmuma pieņemšanu.
Finanšu ministrs Ligi tikmēr turpina uzstāt, ka akcīzes nodokļa likmes pazemināšana ir muļķīga ideja, un tieši tādēļ viņš to valdībai nav piedāvājis. Ministrs sacīja, ka tas būtu kā nest ūdeni sietā, un viņš nepiedāvāšot tādas nejēdzības, kas palīdzības vietā nodara ļaunu. “Starptautiskā nepieciešamība pašlaik ir ierobežot sevi, nevis veicināt patēriņu, un izlaist tirgū rezerves, ko valdība jau ir paveikusi. Zinātnieku un starptautisko organizāciju ieteikumi ir tieši degvielas taupīšana,” teica Ligi.
Viņš gan atzina, ka tas nepalīdz pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, tomēr uzsvēra, ka apstākļos, kas liek valstīm palaist tirgū savas degvielas rezerves, patēriņu nedrīkst veicināt. Ministrs sacīja, ka akcīzes nodokļa likmes samazināšanai būs niecīgs efekts, jo pircējs to patiesībā nesaskatīs.
Savukārt “Luminor” galvenais ekonomists Lenno Ūskila (Lenno Uusküla) norādīja, ka pašlaik ir ļoti svarīgi noturēt enerģijas cenas noteiktā līmenī. Ja Tuvo Austrumu konflikts turpināšoties, tad izmaiņas nodokļu apjomā noteikti esot jāizskata. Ūskila piezīmēja, ka Igaunijā dīzeļdegviela bijusi lētāka nekā Latvijā un Lietuvā, un brīžos, kad Lietuva paaugstināja akcīzes nodokļa likmes, arī degvielas cenas tās uzpildes stacijās ievērojami pieauga. Ekonomists sacīja, ka tagad, kad Latvija un Lietuva samazina akcīzes nodokļa likmes, un Igaunija to nedara, priekšrocības tiks zaudētas.
Bija plānots, ka maijā Igaunija tiks celta akcīzes nodokļa likme, bet pašlaik plāns atlikts.
Lasiet arī: Igaunija neplāno samazināt akcīzes nodokli degvielai