Aprīļa sākumā beidzot sagaidījām politisko spēku reitingus. Pēc Latvijas televīzijas pasūtījuma SKDS veiktā aptauja nekādus grandiozos pārsteigumus nenesa, lai gan viena partija, uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašnieka, politologa Filipa Rajevska vārdiem runājot, “var korķēt vaļā šampanieti”. Un, nē, tā nav neviena no pirmo trīs vietu ieguvējām. Par ko liecina partiju reitingi pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām?
“Pārsteidzoši ir kopumā ļoti zemie reitingi visām politiskajām partijām. Paskatoties vēsturiski, arī reitingu līdera “Latvija pirmajā vietā” 8,9% rezultāts nav nekas tāds, ar ko īpaši varētu lepoties,” lūgts komentēt kādi ir šīs aptaujas lielākie pārsteigumi, saka Filips Rajevskis. Pēc viņa teiktā neizskatās, ka vēlētāji augstu vērtētu valdības darbu. “Mēs redzam, ka valdošai koalīcijai ir ļoti zemi reitingi, divām no valdību veidojošajām partijām – “Jaunai Vienotībai” (JV) un “Zaļo un zemnieku savienībai” (ZZS), tie ir pat ļoti nokrituši. ZZS reitings ir pat zem 5% un tas šim politiskajam spēkam liek ļoti nopietni padomāt par to, kas īsti visapkārt notiek. Izskatās, ka vēlētājs īsti nenovērtē viņu darbību šajā koalīcijā.”
Politologs arī bilst, ka uz ZZS krīt valdības kopējās darbības vājuma ēna. “ZZS vēlētāji novērtē negatīvi nevis viņu darbu, bet to, ka viņi ir valdībā kopā ar partijām, kurām raksturīga zināma bezdarbība. Tas viss kopumā arī atblāzmojas reitingos.” Taujāts, kādēļ tad trešajam koalīcijas partnerim – “Progresīvajiem” –, vērojams reitinga kāpums, politologs atbild, ka pieaugums ir ļoti niecīgs un kopumā nav tālu no tā rezultāta, kāds šai partijai bija uz vēlēšanām. “Viņi kaut kur uz tā savējā “plaukta” arī atrodas. “Progresīvie” nav diez ko daudz atbalstītājus dabūjuši klāt, bet viņi var būt priecīgi, ka nav tos zaudējuši.”
Pēc Filipa Rajevska teiktā ir tikai viena partija, kura var atkorķēt šampanieti.
Tā ir Jūlijas Stepaņenko “Suverēnā vara”. “Viņiem vienīgajiem kādā pusgada, gada perspektīvā reitinga līkne konsekventi gājusi uz augšu. Visi pārējie vai nu krīt, vai atrodas tajā “koridorā”, kas nav nekāds optimistiskais līmenis, lai ar to vinnētu vēlēšanas. Valdīt ar piecu, sešu procentu reitingiem varētu būt ļoti sarežģīti.”
Pusgadu pirms vēlēšanām sākt zīmēt kaut kādas iespējamās jaunās valdības aprises ir visnotaļ spekulatīvi, taču ja, ņemot vērā, kā politiskie spēki izkārtojušies reitingu tabulā, būtu jāveido valdība, kas to izveidotu?
Filips Rajevskis saka, šāda valdība būtu ļoti raiba un tajā būtu vajadzīgi daudzi partneri. “Ja mēs tagad redzam, ka trim partneriem ir knapi piecdesmit procenti, tad tur var gadīties nepieciešami četri partneri un būs tās pašas problēmas. Vai pieci partneri, un arī bez lielas rezerves. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā esam redzējuši ļoti plašu koalīciju Krišjāņa Kariņa laikā, bet tas uzreiz destabilizē visu procesu. Kad ir tik daudz partiju, kura katra velk deķi uz savu pusi, arī darbs ir ievērojami mazāk efektīvs.”
Atbildot uz BNN teikto, ka politiskie spēki no saviem reitingiem īpaši nemācās un visas cerības liek uz priekšvēlēšanu kampaņām, politologs atbild, ka priekš tā jau priekšvēlēšanu kampaņas tiek taisītas, lai dabūtu reitingu izaugsmi. “Mums ir enerģijas cenu krīze, kas var izraisīt arī ekonomikas bremzēšanos. Krīzes situācijā dabūt labus rezultātus ir divtik grūti.”
Taujāts, kā vēlētāju noskaņojumu ietekmēs tas, ka 30% Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir pasliktinājusies (bankas “Citadele” aptaujas dati), Filips Rajevskis norāda, ka krīze, kuras ietekmē varētu augt gan kredītu izmaksas, gan enerģijas, degvielas un kurināmā cenas, neizbēgami noved pie zināmas noslāņošanās un cilvēku neapmierinātības. “Tad var būt protesta balsojumi un balsojumu anomālijas. No tām nevar izbēgt un tās ir īpaši bīstamas situācijā, kad visas politiskās partijas mīņājas ap pieciem procentiem un ir pietiekoši liels skaitlis ar neizlēmušajiem. Viņi var būt vīlušies, neapmierināti ar kopējo ekonomisko situāciju, neatnākt uz vēlēšanām un tas vēl vairāk deformē rezultātus.”
Lasiet arī: BNN fokusā | Skandāls pēc skandāla: kāpēc miljonu IT projekti Latvijā nestrādā
BNN fokusā | “Mēs viņiem, viņi mums” – politologs par Latvijas izvēli Hormuza jautājumā
BNN fokusā | Politologs: Latvijas politikā parādījusies melu kultūra
Lasiet arī: BNN fokusā | Ar ko Latvijai draud gāzes un degvielas cenu kāpums