Haotiskā Slovākijas centriski labējās valdības darbība ir noslēgusies ar neuzticības izteikšanu 15.decembra vakarā, nenostrādājot visu paredzēto termiņu, vēsta Politico.
Parlaments ar 78 balsīm no 150 atbalstīja neuzticības izteikšanu valdībai. Tagad Slovākijā iespējami trīs scenāriji: ārkārtas vēlēšanas; prezidentes Zuzanas Čaputovas (Zuzana Čaputová) apstiprināta pagaidu valdība vai arī jauna koalīcija, ko veidos pašreizējā parlamenta valdošās partijas. Pēc neuzticības balsojuma bija plānota premjerministra Eduarda Hegera (Eduard Heger) tikšanās ar prezidenti, lai apspriestu tālāko rīcību.
Par galveno valdības sabrukuma rosinātāju tiek uzskatīts nevis Hegers, bet gan viņa priekštecis Igors Matovičs (Igor Matovič). Pēc uzvaras 2020.gada vēlēšanās, kurās Matovičs guva ceturtdaļas vēlētāju atbalstu, viņš ienesa valdībā populismu un stingri uzstāja uz premjerministra lomas neatkarīgumu, līdz pērn tika izspiests no amata par labu Hegeram.
Politikas pētnieks Grigorijs Mesežnikovs (Grigorij Mesežnikov) sacīja:
«Tas bija Matovičs, kurš ienesa problēmas un grāva valdības vienotību. Tas ir ļoti bēdīgi, ka valdība nespēja mazināt tās līderu, vispirms jau Igora Matoviča, problemātisko personību radīto negatīvo iespaidu.»
Hegera vadītās valdības atkāpšanās ir nepatīkamas ziņas demokrātu un rietumu politikas atbalstītājiem Slovākijā. Šī valdība nāca pie varas 2020.gada martā, kad sabiedrībā valdīja sašutums par jauna slovāku žurnālista Jana Kučaka (Ján Kuciak) un viņa draudzenes slepkavību, un pamatīgi pieauga nepatika pret korupciju un likumpārkāpumiem, kas pavadīja astoņus gadus ilgušo bijušā premjerministra Roberta Fiko (Róbert Fico) valdīšanu.
Lai nebūtu jāizvēlas starp kreisi noskaņoto Fiko un labējiem politiķiem, kas bija sevi diskreditējuši, vēlētāji tolaik izvēlējās Matoviču, kas sevi līdz tam bija pasniedzis kā dedzīgu cīnītāju pret korupciju. «Matovičs vienmēr bijis īpatnējs politiķis, bet vēlētāji bija noskaņoti parādīt Fiko, ka viņa laiks ir beidzies. Matovičs šim mērķim derēja,» norādīja Mesežnikovs.
