Prokrieviskais bijušais Bulgārijas prezidents Rumens Radevs no amata atkāpās janvārī, lai varētu piedalīties parlamenta vēlēšanās, kas plānotas jau 19.aprīlī, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Radevs ir izvirzījies vēlētāju aptauju priekšgalā, un viņu izteikti atbalsta vecākās paaudzes vēlētāji lauku reģionos, kas bijušo prezidentu redz kā glābēju no politiskajām nekārtībām un cilvēku, kas izbeigs korumpēto politiķu oligarhiju. Viens no Rudeva atbalstītājiem, zemnieks Nikolajs Vasiļjevs, “Reuters” sacīja, ka saskata Rudevā līderi, kas var veikt pamatīgas izmaiņas un sniegt cilvēkiem drošību.
Bulgārijā vēlēšanas 19.aprīlī notiks jau astoto reizi piecu gadu laikā. Valsti apsēdušas nemitīgas politiskās krīzes, kas liek sagrūt vājām koalīcijām, un arī ticība demokrātiskām vēlēšanām ir ievērojami mazinājusies. Tiesa, vairāki vēlētāji “Reuters” sacīja, ka šoreiz sajūta esot cita. Redevs, kurš tika ievēlēts prezidenta amatā 2016.gadā, pamanījies no politiskajām krīzēm izkļūt neskarts, un solījis izbeigt korupciju un nodrošināt stabilitāti.
Eksperti norādījuši, ka korupcija Bulgārijā sastopama visur – sākot no iepirkumu procedūrām līdz pašvaldību vēlēšanām. “Transparency International” 2025.gada korupcijas uztveres indeksā Bulgārija ierindota 84.vietā, un kopā ar Ungāriju uzrādījusi sliktāko rezultātu Eiropas Savienībā. Radevs 15.aprīlī solījās izbeigt vietvalžu izvērsto Bulgārijas reģionu smacēšanu.
Radeva uzvara mainītu Bulgārijas ārlietu politiku, ko līdz šim noteikušas Briselei lojālas partijas.
Bijušais prezidents iebilda gan pret valsts pievienošanos eirozonai, gan pret pagājušajā mēnesī parakstīto drošības vienošanos ar Ukrainu. Atbildot uz pieaugošo neapmierinātību ar lielajiem rēķiniem, Radevs sacīja, ka koalīcija esot pieņēmusi lēmumu par eiro ieviešanu, nejautājot viedokli iedzīvotājiem, un tagad cilvēkiem, maksājot rēķinus, vajadzētu atcerēties, kuri politiķi viņiem solīja nokļūšanu “bagātnieku klubiņā.”
Pēc Ungārijas prokremliskā premjerministra Viktora Orbāna zaudējuma parlamenta vēlēšanās Radevs sevi pasniedz kā vienīgo ES līderi, kas vēlas uzlabot attiecības ar Kremli.
Pērn decembrī kārtējo reizi krita Bulgārijas valdība, un sekoja prasības veikt reformas. Šajā brīdī sevi no jauna pieteica Radevs. Aptaujas rāda, ka viņa partija “Progresīvā Bulgārija” varētu iegūt ap 30% vēlētāju atbalstu, kas ir par 10% vairāk nekā valsts lielākajai partijai GERB, tomēr tālu no vairākuma. Līdz ar to Radevam nāksies meklēt koalīcijas partnerus, un tas varētu ietekmēt viņa prokrieviskās idejas.
Bulgārija kopš komunisma krišanas 1989.gadā strauji attīstījusies, un 2007.gadā pievienojās ES. Dzīves ilgums ir pagarinājies, bezdarba līmenis ir zemākais blokā, un pēc pievienošanās eirozonai arī ekonomika ir guvusi drošības garantijas. Tomēr atšķirība starp rosīgajām galvaspilsētas Sofijas ielām un lauku reģionu sanīkumu ir krasa, un daudzviet Bulgārijas laukos nepieciešamas investīcijas.
Lasiet arī: Orbāna ēra noslēgusies – Ungārijas parlamenta vēlēšanās uzvar opozīcija