Slāpējot inflāciju, tiek slāpēta ekonomika, atgādina Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste Simona Striževska, cenšoties prognozēt: kā ASV un Eiropas monetārā politika atspoguļosies aizdevumu izmaksātāju maciņos?
Aizejošais 2022.gads monetārās politikas vēsturē sevi ierakstīs ar jauniem inflācijas rekordiem un centrālbanku tektonisku noskaņojuma maiņu – no pārmērīgi vaļīga monetārā kursa šī gada sākumā līdz izteikti ierobežojošam gada beigās, atgādina eksperte. «Vai centrālo banku ierobežojošā politika varētu atslābt nākamgad, un vai Latvijas kredītņēmēju maksājumi pēc jaunāko likmju celšanas arvien turpinās kāpt?» viņa retoriski vaicā un sniedz savu atbildi.
ECB monetārās politikas lēmumi turpina ietekmēt arī kredītu ņēmējus Latvijā. Ņemot vērā, ka mainīgas kredītu procentu likmes jeb EURIBOR tiek fiksētas uz noteiktu termiņu, patlaban ne visi esošie kredītu ņēmēji jau pilnā mērā ir izjutuši augstāko likmju efektu uz saviem kredītu maksājumiem.
jaunākais ECB lēmums var palielināt kredīta maksājumus līdz pat aptuveni 5% no līdzšinējās ikmēneša summas.
Eksperte plašāk izskaidro notiekošā būtību: likmes turpina kāpt, taču jau mazākiem soļiem. Decembra vidū lielākās rietumvalstu centrālās bankas sanāca uz savām šī gada pēdējām sēdēm. Pirmās inflācijas bremzēšanas pazīmes kopā ar jau notikušajām masīvām likmju izmaiņām ļāva ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS, kas šajā valstī pilda centrālbankas funkcijas) un Eiropas Centrālai bankai (ECB) decembrī samazināt likmju celšanas ātrumu. Bāzes likmes abās okeāna pusēs tika celtas par 0,5 procenta punktiem – pēc tam, kad iepriekš likmju celšanas solis bija 0,75 procenta punktu vērtībā.
Kopš šī gada marta ASV bāzes likme tika paaugstināta no teju nulles līdz 4,25–4,50% diapazonam. ECB aktīvu cīņu ar inflāciju uzsāka vēlāk – vasaras vidū. Pusgada laikā tā pacēla visu likmju kompleksu par 2,5 procenta punktiem, galvenajai refinansēšanas likmei sasniedzot 2,5% un depozīta likmei – 2,0% apgabalu.
ar strauju likmju celšanu Tās nonāca līdz līmeņiem, ko uzskata par ekonomikas aktivitāti ierobežojošiem.
Kaut arī centrālās bankas joprojām ir noskaņotas agresīvi un pārskatāmā nākotnē plāno vēl kāpināt likmes, ekonomiskie riski liek domāt: kulminācijas punkts to celšanā vairs nav tālu.
Decembra likmju izmaiņas tika plaši gaidītas un ierēķinātas prognozēs, tāpēc daudz lielāku interesi raisa nākotne. Saskaņā ar FRS pēdējām decembra prognozēm ASV bāzes likmes varētu apstāties pie 5,00–5,25%. Tas ir augstāk nekā pati FRS rēķināja rudenī, un augstāk, nekā patlaban paredz tirgus prognozes. Eiropas Centrālā banka – atšķirībā no FRS – skaidri nekomunicē par savām iecerēm. Taču arī tā apstiprināja, ka turpinās likmju celšanu.
Ierobežojošās politikas rezultātus vērtēs vien nākamgad. Skatoties uz nākotnes likmju trajektoriju, ir ļoti daudz atklātu jautājumu. Pirmkārt, cik dziļš būs sagaidāmais ekonomikas atslābums nākamgad? Patlaban gan ASV, gan eirozonā tiek sagaidīts kaut kas starp stagnāciju un recesiju. Otrkārt, cik spēcīgs būs reģionu darba tirgus un iekšējais pieprasījums? Šī gada laikā tie bija divi galvenie pozitīvo pārsteigumu avoti rietumvalstu ekonomikās, kas uzturēja augšup vērstu spiedienu arī uz inflāciju. Treškārt, kā turpinās attīstīties situācija energoresursu tirgos – it sevišķi Eiropas gāzes tirgū? Visi šie faktori nākamgad ietekmēs centrālbanku baņķieru lēmumus.
Spriežot pēc finanšu tirgus indikācijām, tirgus dalībnieki sagaida, ka ASV FRS likme nekāps virs 4,75–5,00%, un nākamā gada otrajā pusē ekonomikas realitāte liks FRS iet pretējā virzienā – sākt mazināt likmes. Līdz 2024.gada beigām tirgus prognozēs ierēķināts, ka dolāru likmes varētu nokļūt tuvāk 3% apgabalam.
Jaunāko monetārās politikas lēmumu ietekmi izjutīs arī Latvijā. Finanšu tirgus dalībnieki paredz, ka bāzes likmes eirozonā savu augstāko punktu varētu sasniegt pie vai nedaudz virs 3%. Ņemot vērā augstākus inflācijas līmeņus un lielāku neskaidrību par energoresursu cenu dinamiku Eiropā, tiek sagaidīts, ka likmes eirozonā tuvāko gadu laikā būtiski nemazināsies. Spriežot pēc pašreizējām tirgus indikācijām, trīs gadu perspektīvā ECB bāzes likmes un atbilstoši arī trīs mēnešu EURIBOR varētu nostabilizēties pie 2,5%, savukārt sešu mēnešu EURIBOR – nedaudz virs šiem līmeņiem, prognozē Simona Striževska.
