Šī nedēļa Latvijā pagāja “airBaltic” zīmē. Jautājums – dot vai nedot mūsu nacionālajai aviokompānijai īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā ne vien kalpoja par ieganstu skaļai “gaisa tricināšanai”, bet teju vai kļuva arī par valdības krišanas ieganstu. Kādēļ tieši “airBaltic” kļuva par to cinīti, kas gandrīz vai apgāza Evikas Siliņas valdības ratus, BNN vaicāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
““airBaltic” bankrots būtu punkts ne tikai šai valdībai un koalīcijas partijām, tas būtu tāds milzīgs punkts arī valstiskā līmenī,” norāda politologs. “Ja iedomājamies “airBaltic” bankrotu un ar to saistītās izmaksas, tad kādreizējais bankas “Parex” sabrukums šķistu kā tāda bērnu rotaļlieta. Valdība, un arī “Vienotība” diezgan labi saprot, ka nevar atļauties otru “Parex” glābšanu vai, precīzāk, neglābšanu. “airBaltic” tomēr veido ļoti nopietnu mūsu ekonomikas daļu, un tur uzreiz domino efektā parādītos arī lidosta “Rīga”, kura arī momentāni nebūtu spējīga segt saistības. Tur būtu problēma problēmas galā. Nemaz nerunājot par tādiem “sīkumiem” kā cilvēki, kuri ir sapirkuši uz vasaras atvaļinājumiem biļetes un nekur nelidotu, turklāt šādā situācijā neviens viņiem arī neko nekompensētu. Tādēļ ir jocīgi, ka viss šis trobelis sacelts tikai pa 30 miljoniem, jo būtībā tur vajag stipri vairāk naudas,” saka Filips Rajevskis un piebilst – ir dīvaini, ka cilvēki, kuri uzņēmušies visas tās saistības restrukturizēt Satiksmes ministriju, nesaprot, ka 30 miljoni eiro priekš “airBaltic” nav nekas.
“Tur dienas apgrozījums ir stipri vien lielāks par šiem 30 miljoniem, un tur būs vajadzīga vēl nauda. Domāju, lielā mērā var atvadīties no cerības, ka augustā kaut kas tiks atdots atpakaļ. Drīzāk tur vēl būs jāiegulda, jo objektīvā realitāte ir tāda, ka degvielas cenas tuvākajā laikā nekritīsies.”
Uz BNN jautājumu, vai ir kāds variants, kas ļautu mūsu nacionālajai aviokompānija pelnīt pašai, vai arī mums jārēķinās, ka finansiālas piešprices no valsts budžeta tai būs nepieciešamas vienmēr,
politologs neslēpj pārliecību, ka ar labu pārvaldību un naudas tēriņiem tur neiet tik labi, kā vajadzētu. Kā piemēru viņš min stāstu par sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb IPO, kurš te ir, un te atkal nav. “Nav vienkārši tagad paziņot: mēs pārtraucam IPO. IPO process paredz sevī arī konsultantus un diezgan lielas izmaksas. Un tagad ir jautājums, cik tas ir izmaksājis, vai tas ir pārtraukts, kas maksā rēķinus, ja šis process tiek turpināts un tā tālāk. Tur ir daudz, daudz, daudz konsultantu līgumu apakšā, kas, domāju, ir diezgan raksturīgi šādiem no valsts naudas barotiem kantoriem. Jāsaprot arī, ka aviācija ir sarežģīta lieta un no ekonomikas viedokļa savas nacionālās aviokompānijas esamība mums ir izdevīga. Caur “airBaltic” radītais pienesums ir Rīga kā Baltijas centrs. Rīgas savienojamība ir ļoti svarīga investīcijām, biznesam, jo, ja mums nebūs savienojamības un pie mums nevarēs atlidot, tad varam arī uzreiz atvadīties no ļoti daudzām investīcijām. Tādēļ pat ja mums drusku jāpiemaksā, tas ir absolūti ir OK, runājot par to pienesumu, ko šī kompānija dod mūsu ekonomikai.”
Taujāts, vai to, ka “Progresīvo” satiksmes ministram Atim Švinkam draud atlaišana, ja viņš netiks gala ar “airBaltic” un arī Satiksmes ministrijas problēmām, var uzskatīt par sava veida Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) uzvaru, politologs atbild: “ZZS uzvara ir tā, ka “Vienotība” Siliņas personā ir uzņēmusies atbildību praktiski par visu satiksmes jomā notiekošo. Un tā nav tikai “airBaltic”, tā ir arī “Rail Baltica”, tās ir visas problēmas ar autotransportu, jo, kā zinām, ir vietas, kur autobusu satiksme dēļ dārgajām degvielas cenām ir samazināta. Viņi paņēmuši ļoti plašu atbildību. Ja būtu pateikuši, ka ņem tikai “airBaltic”, tas būtu viens, bet, kā es to nolasu no paziņojumiem, viņi uzņēmušies atbildību par visu satiksmes jomu kopumā, un būs ļoti interesanti, kā tas viss notiksies,” pauž Filips Rajevskis.
Vēl viens šīs nedēļas “karstais kartupelis”, par kuru valdošajai partijai runāt negribas, bet arī paslaucīt “zem paklāja” vairs nav iespējams, ir bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska teiktais par Siliņas un vēl divu personu uzturēšanos Amsterdamas VIP zonā, kas valstij izmaksāja vairāk kā četrus tūkstošus eiro. Premjere nekavējās paziņot, ka Citskovska apgalvojumi neatbilst patiesībai un viņa izvērtēs iespēju vērsties tiesā par neslavas celšanu. Tagad ir zināms, ka šī zāle tiešām izmantota un par divām uzturēšanās reizēm 2024. gada martā valsts samaksājusi 4184 eiro. Vai tas nozīmē, ka premjere mēģinājusi sameloties?
“Tas ir tāds mikro aviācijas skandāls, mikro Kariņa skandāls, kad ir melošana un ļoti emocionāla reakcija, kaut gan es brīnos, ka viņa nezināja, ka šādi papīri ir. Domāju, te ir vai nu viņas pašas pārsteigšanās, vai arī padomnieka nespēja pateikt, ka šādas lietas noteikti kādā dienā izpeldēs. Bet, protams, tas kopumā nenormāli grauj uzticēšanos valsts pārvaldei kā caurspīdīgai, godīgai un atbildīgai.
Atbildot uz jautājumu, vai šim gadījumam varētu būt arī kādas tālejošas sekas gaidāmo vēlēšanu kontekstā, politologs saka, tas noteikti atspoguļosies valdošās partijas reitingos. “Pēdējais reitings nebija nekāds labais, un tas graus to vēl tālāk lejā. Tas nav kā diskusijā par “airBaltic”, kur ir runa par tādām summām, kuru kopējos lielumus 99% cilvēku vienkārši neaptver. Te ir četri tūkstoši, VIP zāle, divas stundas – to saprot visi,” saka Filips Rajevskis.
Lasiet arī: BNN fokusā | Partiju reitingi Latvijā rāda sadrumstalotību – trakākais vēl priekšā
Lasiet arī: BNN fokusā | Skandāls pēc skandāla: kāpēc miljonu IT projekti Latvijā nestrādā
BNN fokusā | “Mēs viņiem, viņi mums” – politologs par Latvijas izvēli Hormuza jautājumā