Krīze Tuvajos Austrumos un joprojām slēgtais Hormuza šaurums rada bažas, ka pietrūks mēslojuma un attiecīgi vēl vairāk augs pārtikas cenas, un Eiropas Komisija atbildi saskata plašākā dabiskā mēslojuma pielietošanā, raksta “Politico.”
EK plāns mēslojuma krājumu nodrošināšanai lielā mērā koncentrējas ap sen plānoto regulējumu, kas paredz plašāku mēslu un lopkopības blakusproduktu izmantošanu mēslojuma ražošanā. Tomēr tas nav ātrais risinājums, uz ko daudzi cerēja.
Eiroparlamentāriete Veronika Vrečonova (Veronika Vrecionová), kura vada Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komisiju, sacīja, ka zemnieki sagaida drosmīgu rīcību, un vadlīnijas nesamaksās rēķinus: “Zemniekiem vajag darbību, nevis nolūkus.” Arī fermu lobiji domā tajā pašā virzienā. Spānijas lielākās zemnieku organizācijas ASAJA pārstāvis Hosē Marija Kastilla (José María Castilla) sacīja, ka Eiropas zemnieki nevar gaidīt vēl kādas ilgtermiņa vadlīnijas laikā, kad ražošanas izmaksas turpina pieaugt un Eiropas mēslojuma krājumi sarūk. Pašreizējā krīze nav tikai cenu jautājums, tā esot arī statēģiskās neatkarības, pārtikas drošības un Eiropas lauksaimniecības izdzīvošanas jautājums.
Eiropā lielākā daļa mēslojuma tiek ražota no ievestās dabasgāzes. Kad februārā pēdējā dienā tika slēgts Hormuza šaurums, gāzes cenas pieauga, un
starptautiskais mēslojuma tirgus sadārdzinājās, cenām pieaugot pat par 70% virs 2024.gada līmeņa.
ES senās ambīcijas atbrīvot Eiropu no dabasgāzes atkarības mēslojuma ražošanā kopš Hormuza šauruma aizvēršanas šķiet pravietiskas. Ražotāji, zemnieki un tirgotāji vēro, vai Brisele krīzes situācijā spēj ātri rīkoties. Tomēr, saskaņā ar “Politico” rīcībā esošajiem uzmetumiem, EK plānā ir maz kā, kas varētu palīdzēt zemniekiem pret izmaksu pieaugumu rudenī, vai pasargātu pircējus no nākamgad paredzamā pārtikas cenu sprādziena. Tā vietā Brisele paļaujas uz ilgtermiņa mēriem un rīkiem, no kuriem ieguvums būs redzams vien pēc vairākiem gadiem. Daļēji tas tā ir tāpēc, ka ātrākās sviras – tarifu atcelšana Krievijas un Baltkrievijas importam, vai nodokļa atlikšana oglekļa ietilpīgu industriju produktiem, bijušas pārāk politiski pretrunīgas.
Viens no ātrakajiem veidiem, kā palīdzēt zemniekiem, palīdzētu arī Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Tas nozīmētu tarifu piemērošanas apturēšanu importam no Krievijas vai Baltkrievijas, kas savukārt ir galvenais Krievijas agresijas ienākumu avots. Uzmetumos lasāms, ka EK tarifus iezīmējusi kā nepieciešamus, lai mazinātu atkarību no Krievijas.
Cits ātrs rīks būtu uz laiku apturēt oglekļa nodokli (CBAM) mēslojumam, kas ievest no valstīm ar vājākiem likumiem vides jomā. Aprīlī sagatavots uzmetums liecina, ka EK nopietni apsvēra šo variantu kā veidu, lai padarītu ievestos produktus lētākus. Tomēr šāda rīcība būtu atkāpšanās no EK klimata ambīcijām, un citas nodaļas iejaucās, lai apturētu plāna īstenošanu.
Jaunākajos uzmetumos CBAM pieiets vēl stingrāk.
CBAM plānots ne vien atstāt spēkā, bet arī papildināt mehānismu, lai novērstu tā apiešanu.
Tā kā īstermiņa iespējas tikušas atmestas, jaunais EK plāns koncentrējas uz to, kā novērst bloka atkarību no importētā mēslojuma, kas saistīts ar fosilajiem resursiem. Ir ierosinātas izmaiņas vairākos jau esošos noteikumos, tostarp Nitrātu direktīvā. Pašlaik tā dod iespēju zemniekiem reģionos, kur pastāv ūdens piesārņojuma risks, izmantot slāpekli, kas iegūts no mēsliem, tā ļaujot to pielietot vairāk, nekā parasti nosaka ES noteikumi. Tagad noteikumi ļaus izmantot arī šķidrmēslojumu, kas ir biogāzes ražošanas blakusprodukts.
Lauksaimniecības komisijas pārstāvis Herberts Dorfmans (Herbert Dorfmann) sacīja, ka mēsli varētu būt daļa no risinājuma, bet ne vienīgā atbilde. Austrijas eiroparlamentārietis Tomass Vaitcs (Thomas Waitz) norādīja, ka EK nedara pietiekami. Viņš vaicāja, cik daudz “modinātāju” vēl vajadzēs, un teica, ka tiek runāts par krīzēm, bet tajā pašā laikā ignorēta problēmas sakne – atkarība no mēslojuma, kas ražots no fosilajiem resursiem.
Pat tad, ja nebūtu sācies karš, EK rīcības droši vien izskatītos tāpat. Lielākā daļa plāna jau bija izveidota pirms karadarbības sākuma Irānā, kā atbilde uz mēslojuma krīzi, ko izraisīja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Tuvo Austrumu krīze pievienojusi papildus elementus, tostarp valsts atbalstu zemniekiem.
Politiskās steidzamības sajūtu mazina fakts, ka Brisele veido ilgtermiņa plānu problēmai, kas vēl nav skārusi Eiropas laukus un lielākās daļas eiropiešu pārtikas budžetu, jo pašlaik tiek sēta raža, kuras izmaksas nosaegtas jau pagājušajā gadā.
“Rabobank” analītiķe Doriana Milenkova (Doriana Milenkova) sacīja, ka EK lēmums veidot strukturālu plānu, nevis gatavot ārkārtas mērus, ir saprotams. Mēslojums šai sezonai tika nodrošināts pirms kara, un Eiropā pašlaik nav mēslojuma pieejamības krīzes.