Viedokļraksts.
Baltkrievijas minerālmēslu jautājums nav tikai par sankcijām vai politiku — tas kļūst par nozīmīgu globālu ekonomisku un stratēģisku jautājumu. Amerikas Savienotās Valstis jau ved sarunas ar Lietuvu, Poliju un Ukrainu par Baltkrievijas kālija minerālmēslu tranzīta atjaunošanu, apejot Krieviju – Latvijas valdība atkal nav iesaistīta šajās diskusijās. Tam būtu nopietni jāuztrauc ikvienu.
Gadiem ilgi Latvijas amatpersonas rīkojās tā, it kā Baltkrievijas minerālmēslu kravu izņemšana no Latvijas ostām būtu kāds ģeopolitisks panākums. Taču realitāte izrādījās pavisam cita. Kravas nepazuda. Globālais pieprasījums pēc minerālmēsliem joprojām ir milzīgs.
Tā vietā šīs plūsmas tika novirzītas uz Krievijas ostām un Krievijas dzelzceļu. Šodien Krievijas transporta infrastruktūra, kā ziņots, nopelna aptuveni 500–600 miljonus eiro no šo kravu apstrādes. Tas nozīmē, ka Krievija turpina finansiāli gūt labumu no tranzīta plūsmām, kas agrāk virzījās caur Baltijas reģionu.
Tas rada ļoti nepatīkamu realitāti – pašreizējā sistēmā Eiropā nav likvidējusi šīs plūsmas – tā vienkārši palīdzējusi novirzīt ekonomisko labumu Krievijai.
Tikmēr Latvija zaudēja ievērojamus tranzīta ieņēmumus, darbavietas, dzelzceļa ienākumus, ostu aktivitāti un nodokļu ieņēmumus. Nozares pārstāvji lēš, ka, ja šīs kravu plūsmas virzītos caur Latviju, nevis Krieviju, Latvijas ekonomika varētu iegūt aptuveni 125 miljonus eiro gadā no nodokļiem, loģistikas pakalpojumiem, dzelzceļa darbības, termināļiem un saistītajām nozarēm.
Un tagad Amerikas Savienotās Valstis meklē veidus, kā atjaunot šos minerālmēslu maršrutus caur Lietuvu, Poliju vai Ukrainu, tieši, lai samazinātu Krievijas ietekmi tranzīta jomā.
Tāpēc rodas acīmredzams jautājums: kāpēc Latvija nepiedalās šajās diskusijās? Latvijai ir ostas. Latvijai ir infrastruktūra. Latvijai ir desmitgadēm ilga pieredze minerālmēslu kravu apstrādē.
Šķiet, ka trūkst politiskās iniciatīvas un stratēģiskas domāšanas. Kamēr kaimiņvalstis aktīvi pozicionējas nākotnes loģistikas plūsmām, Latvijas valdība turpina reaģēt lēni un piesardzīgi laikā, kad reģionā tiek pieņemti nozīmīgi ekonomiski lēmumi.
To ir īpaši grūti saprast laikā, kad globālie minerālmēslu tirgi izjūt spiedienu Tuvo Austrumu nestabilitātes, pieaugošo transporta risku, bažu par pārtikas drošību un lauksaimniecības cenu dēļ. Citas valstis skaidri saprot, ka runa nav tikai par politiku — tas ir arī ekonomikas, infrastruktūras un ilgtermiņa reģionālās ietekmes jautājums.
Latvijai ir jābūt daļai no šīs sarunas. Tā vietā valsts riskē atkal noskatīties, kā stratēģiskās kravu plūsmas, investīcijas un ekonomiskās iespējas aizplūst citur, kamēr amatpersonas klusē.
Lielākā problēma ir tā, ka eksperti par šādu iznākumu brīdināja jau pirms vairākiem gadiem. Viņi atkārtoti norādīja, ka globālā minerālmēslu tirdzniecība neapstāsies — plūsmas vienkārši pārvietosies pa citiem maršrutiem.
Krievija ieguva ieņēmumus. Kaimiņvalstis tagad apspriež nākotnes tranzīta iespējas. Bet Latvija joprojām cenšas izlemt, vai tā vispār vēlas piedalīties.
Lasiet arī:
Lasiet arī: ASV aicina Lietuvu, Poliju un Ukrainu atļaut baltkrievu minerālmēslu eksportu
Minerālmēslu trūkums pasaules tirgos jau pārtop globālā problēmā
Sankciju ēnas puse: minerālmēslu trūkums apdraud pārtikas drošību pasaulē
BNN fokusā | Politologs: Ja ASV minerālmēslu kravām ņem nost sankcijas, tam ir nopietni iemesli