Latvijas nodokļu maksātāju nauda turpmāk nedrīkst būt vienīgais avots nacionālās aviokompānijas “airBaltic” glābšanai, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Viņš norādīja, ka viņam vēl jāiepazīstas ar “airBaltic” biznesa plānu un priekšlikumiem par uzņēmuma turpmāko darbību. Šonedēļ Kulbergs uzdevis nodrošināt sevi ar nepieciešamo informāciju.
Premjers uzsvēra, ka “airBaltic” ir stratēģisks Latvijas aktīvs, tomēr uzņēmuma nākotnes risinājumā jābūt iesaistītai arī privātajai naudai.
Kā vienu no kompānijas priekšrocībām Kulbergs minēja “airBaltic” pieejamās lidmašīnas rindas kārtībā, kas varētu būt nozīmīgi laikā, kad citas aviokompānijas vēlas paplašināties.
“Šovasar jāpieņem lēmums – vai nu, vai nu. Citu variantu nav,” sacīja Kulbergs.
Jau ziņots, ka “airBaltic” ir atmaksājusi pirmo aizdevuma daļu 6,4 miljonu eiro apmērā.
Vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums šogad 16. aprīlī piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai “airBaltic” 30 miljonu eiro apmērā. Valsts īstermiņa aizdevuma pamatsummas un aizdevuma procentu atmaksas termiņš ir šā gada 31. augusts. Aizdevums izsniegts bez nodrošinājuma.
Tāpat ziņots, ka “airBaltic” koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt “airBaltic” koncerna apgrozījums palielinājās par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.
“airBaltic” pārstāvji skaidroja, ka lidsabiedrības zaudējumu apmēru pirmajā ceturksnī ietekmēja ārvalstu valūtas kursu svārstības, ar finansēšanu saistītās izmaksas, samazināts komerciālais atbalsts un pastāvīga izmaksu pieauguma spiediens vairākās kategorijās.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.