Eiropas Savienība iepazīstinājusi ar jauno sankciju paketi pret Krieviju, un tās vērstas pret agresorvalsts banku, enerģētikas un tirdzniecības sektoriem, lai tādējādi vājinātu kara ekonomiku, raksta “Politico.”
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) norādīja, ka Krievijas ekonomika kļuusi ievērojami gausāka. Viņa septiņas nedēļas pēc iepriekšējās sankciju paketes stāšanās spēkā prezentēja jaunās sankcijas.Fon der Leiena sacīja, ka četrus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma ir skaidri reedzams, ka Krievija nespēj pakļaut Ukrainu.
Jaunā 21. sankciju pakete vienbalsīgi jāapstiprina visām ES valstīm.
Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa (Kaja Kallas) norādījusi, ka bloks vēlas liegt esošajiem vai bijušajiem Krievijas armijas karavīriem ieceļošanu tā valstīs. Viņa uzsvēra, ka Krievijas kauju dalībniekiem Eiropas durvis nedrīkst būt atvērtas.
Tāpat sankcijās
iekļauti jauni eksporta aizliegumi, kas attieksies uz produktiem, kuri varētu tikt izmantoti Krievijas militārajā rūpniecībā.
Jauni noteikumi skars arī importu no Krievijas.
Saknciju paketē iekļauta 31 Krievijas banka, kā arī 20 bannkas trešajās valstīs, kas tiek saistītas ar sankcionētu Krievijas pilsoņu un juridisko personu apkalpošanu. Šo sankciju mērķis ir mazināt Krievijas spēju finansēt agresiju Ukrainā.
ES plāno arī iesaldēt Krievijas naftas cenas, lai neļautu Maskavai gūt labumu no pieaugošajām naftas cenām, ko izraisījusi krīze Tuvajos Austrumos un slēgtais Hormuza šaurums. Sankciju sarakstam pievienoti jauni Krievijas ēnu flotes kuģi, kā arī palielinātas sankcijas tiem, kas palīdz ēnu flotei.
Jaunas sankcijas vērstas arī pret Baltkrieviju, kam ir spēkā esošs muitas līgums ar Krieviju. Tas nozīmē, ka no Maskavas atkarīgais Minskas režīms kalpo, lai apietu Krievijai piemērotās sankcijas.
Fon der Leiena uzstāja, ka ES sankcijas līdz šim bijušas efektīvas, un atsaucās uz dzīves standartu lejupslīdi, pieaugošo inflāciju un nodokļu paaugstināšanu Krievijā. Viņa piebilda, ka Krievija ik dienas maksā arvien augstāku cenu, un galvenie maksātāji ir valsts iedzīvotāji.
Lasiet arī: Zelenskis atklāj, kāpēc Ukrainas droni nonāk Baltijas gaisa telpā