Ekonomistu veiktā Anglijas Bankas datu analīze par tūkstošiem britu uzņēmumiem desmit gadus pēc referenduma liecina, ka Lielbritānijas ekonomika pēc breksita sarukusi par 6%, raksta britu raidorganizācija BBC.
Caurskatot datus, ko banka izmanto, lai lemtu par procentu likmēm, pētījumā analizēta zaudētā izaugsme, cenšoties modelēt attīstības līknes situācijā, ja Lielbritānija nebūtu pametusi Eiropas Savienību. Secināts, ka apmēram pusi eonomiskā trieciena veidoja pārsteigums un pēcreferenduma neskaidrību periods, savukārt otru ietekmes pusi radīja jaunie ierobežojumi tirdzniecībā pēc tam, kad briti 2021.gadā pameta muitas savienību un ES vienoto tirgu.
Daži kritiķi norādījuši, ka pētījums nepilnīgi atspoguļo ASV investīciju un tehnoloģijas jomas pārspēku, kā arī enerģētikas krīzi, kas Eiropu pārņēma pirms četriem gadiem.
Pētījuma līdzautors, Stenfordas Universitātes profesors Niks Blūms (Nick Bloom), norādīja, ka
Lielbritānijā pirms breksita bija vērojama strauja izaugsme, un valsts būtu spējusi vismaz daļēji turēties līdzi ASV,
ja nebūtu pieņemts lēmums pamest Eiropas Savienību, un Anglijas Bankas dati to apliecinot. Pētījums secina, ka breksits atstājis ievērojamu ekonomisko iespaidu uz Lielbritāniju, tomēr tas veidojies pakāpeniski.
Pētījums publiskots laikā, ka Anglijas Bankas amatpersonas pēdējo mēnešu laikā arvien vaļsirdīgāk izsakās par breksita sekām ekonomikā.
Daži ekonomisti norādījuši, ka ir sarežģīti modelēt, kāda būtu Lielbritānijas izaugsme, ja valsts būtu palikusi ES, un šādi pētījumi piešķirot breksitam pārāk lielu nozīmi, jo īpaši laikā, kad viena pēc otras seko starptautiskas krīzes.
Lasiet arī: Stārmers: Breksits ir nopietni kaitējis britu ekonomikai