Valstī ir grūtības atklāt korupcijas “zirnekļus”, un īpaši katastrofāli izmeklēšanas iestādēm trūkst slepeno operatīvo darbinieku, intervijā aģentūrai LETA atzina ģenerālprokurors Armīns Meisters.
Viņaprāt, kopumā korupcijas apkarošana Latvijā ir tādā pašā stadijā kā pēdējos gadus, un būtiskas uzlabošanas iespējas nav. Pēc viņa paustā, tas ir arī iemesls, kāpēc prokuratūra ir pilnībā mainījusi savu darbības stratēģiju, proti, no situācijas kontrolētājas tā kļuvusi par situācijas noteicēju. Piemēram, kokrūpnieku lieta ir prokuratūras izmeklēšanā, jo tā ir radusies no prokuratūras pārbaudes.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka prokuratūra nav operatīvās darbības subjekts un nevar veikt procesuālās darbības objektos. Tādēļ šo praktisko un tehnisko darbu veikšanā prokuratūra sadarbojas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) vai nepieciešamības gadījumā ar jebkuru citu drošības iestādi, lai iegūtu pierādījumus un veiktu aktīvās izmeklēšanas darbības.
Ģenerālprokurors uzsvēra, ka nevar sagaidīt, ka vienā mirklī atrisināsies visas personāla atlases un apmācību problēmas, kas ir ne tikai KNAB, bet arī Valsts policijā, Valsts drošības dienestā un jebkurā citā izmeklēšanas iestādē. Pēc viņa teiktā, tās visas saskaras ar vienu problēmu – nav iespējams nodrošināt pietiekamu skaitu izmeklētāju, un īpaši katastrofāla situācija ir ar operatīvajiem darbiniekiem.
“Es te neatklāju neko jaunu, jo tā tas ir jau vairākus gadus un nav arī jūtams progress,” uzsvēra ģenerālprokurors.
Viņš teica, ka zināmas cerības ir uz Iekšējās drošības akadēmiju un citiem izglītības veidojumiem, kas varētu mēģināt nodrošināt profesionāli sagatavotus operatīvos darbiniekus un izmeklētājus.
Ģenerālprokurors secinājis, ka korupcijas apkarošanā kādā brīdī bijis “uzrāviens”, bet patlaban apkarošana aprobežojas ar pieeju, kā, ieguldot mazāk resursu, atrast potenciāli vainīgajai personai kādu vājo posmu, piemēram, vieglprātīgu informācijas izpaušanu vai kādu administratīvu pārkāpumu. Tā rezultātā par to var amatpersonai atņemt pielaidi vai saukt pie atbildības par nosacīti nekoruptīvu nodarījumu. Tas Meistera ieskatā atgādina “vieglā ceļa iešanu” korupcijas apkarošanā.
“Bet korupcijas shēmas, “zirnekļus” un visu citu, kas valstī neapšaubāmi eksistē, mēs vienkārši nespējam atklāt. Tas ir jāatzīst, un attiecīgi valstij ir jāizdara secinājumi, kas ir tā iestāde, kas to spēj, kā mēs atlasām personālu, kādus līdzekļus mēs ieguldām un ko mēs vispār sagaidām no šīm iestādēm,” uzsvēra ģenerālprokurors.
Gan iepriekšējā, gan jaunā valdība kā prioritāti ir noteikusi iekšējo un ārējo drošību. Vaicāts, vai viņš saredz arī politiķu vēlmi tam novirzīt nepieciešamos resursus, tostarp arī pieminētajai korupcijas apkarošanai un operatīvajiem darbiniekiem, ģenerālprokurors norādīja, ka “tas ir tikai skaļos paziņojumos un politiskos dokumentos, un arī kaut kādā ziņā novirzot finansējumu.”
Savukārt, nonākot līdz praktiskām problēmām un to risinājumiem, redzams, ka īsti nav rīcības scenārija un nav kāda, kurš uzņemas atbildību, norādīja Meisters.
“Tas lieliski bija redzams saistībā ar dronu incidentiem. Katrs kaut ko haotiski dara, bet īsti tāda risinājuma nav, nav gatavības uzņemties atbildību, tiek gaidīts kaut kāds politisks signāls vai arī gaida vienkārši viens uz otru,” uzsvēra Meisters.
Meistera ieskatā nepietiek, ka politiķi tikai skaļi paziņo, ka tagad rūpēsies par šo jautājumu un izvirzīs kādus uzdevumus. Tā vietā jābūt reāliem darbiem un piešķirtiem resursiem. Tāpat ir jābūt vienotam kopējam skatījumam, lai dienestiem būtu vēlme sadarboties.
Lasiet arī: “airBaltic” bez valsts naudas lidot nespēj, Kulbergs pieprasa biznesa plānu